Trūkst ne tikai vienkāršā darba darītāju, bet arī spēcīgu līderu

Lai gan bezdarbnieku ir vairāk nekā brīvo darbavietu, līdz 5,7 procentiem nokritušais bezdarba līmenis rāda, ka tas ir visai tuvu dabiskajam. Tas nozīmē, ka pie šādiem rādītājiem sākt trūkt darbaspēka, bet strādājošo noturēšanai ir jāceļ algas, jo izdevīgāku piedāvājumu dēļ palielinās darbaspēka migrācija. Taču trūkums ir ne tikai mazāk kvalificēto darbinieku segmentā. Pašlaik ir vērojams arī spēcīgu līderu deficīts. Kādas tam ir sekas un ko darīt? Klausieties Edgara Kupča ierakstā.

Pēdējo divu gadu laikā bezdarba līmenis Latvijā nokrities par vienu procentpunktu, sasniedzot zemo 5,7 procentu rādītāju. Piemēram, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Rīgā bez darba ir tikai 3,7 procenti iedzīvotāju, kas nozīmē, ka jau labu laiku bezdarba līmenis ir pat krietni zem dabiskā – tas ir līmenis, kad rādītājus statistikas ailēs uztur, piemēram, cilvēki, kas ir darba maiņas procesā.

Tikmēr vairāk nekā 31 tūkstotis darbavietu ir brīvas, un tas ir par teju trešo daļu vairāk nekā pērn. Darba devēji meklē kvalificētus strādniekus un arī vienkāršā darba darītājus, tāpat pieprasīti ir iekārtu operatori un tirdzniecības darbinieki. Tādēļ laikā, kad darbinieku trūkst, tirgotāja «K Senukai» lepošanās par 200 strādājošo atrašanu rekordīsā laikā jaunam tirdzniecības centram liek jautāt, ar ko uzņēmums strādājošos piesaistījis. «Kesko Senukai Latvia» personāla vadītāja Irēna Unda skaidro, ka pirmkārt mainīti darbinieku meklēšanas ceļi – klasiskie vakanču portāli tādus augļus vairs nenes, jāreklamējas ar skrejlapām, uz autobusu aizmugurēm, jāuzrunā personīgi konkurentu nodarbinātie.

Darbiniekiem piedāvā maltītes, pēc nostrādāta gada pienākas veselības apdrošināšana, esot arī industrijai ne tik raksturīgie Ziemassvētku pasākumi visiem strādājošajiem, arī sporta spēles vasarās. Tirgotājs atzīst, ka galvenā loma kadru mainības samazināšanā par piekto daļu bijusi algu celšanai un izteiktai motivācijas programmai piemaksu veidā.

Taču Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdis Egils Baldzēns uzskata, ka darba devēji padotos arvien nenovērtē pienācīgi.Baldzēns uzskata, ka arī daudzu darba devēju sūkstīšanās par neražīgiem strādājošajiem nu jau vairs nav pamatota.

Tikmēr augstākā līmeņa vadītāju atlases kompānijas «Fontes» konsultante Ineta Žilvinska secina, ka nu jau trūkst arī labu vadītāju. Atšķirībā no vienkāršā darbaspēka augsta līmeņa līderiem ne tik būtiska ir piedāvātā alga, bet gan korporatīvās pārvaldības lietas: uzņēmuma reputācija, struktūra, vadības profesionalitāte, lēmumu pieņemšanas procesi, risku vadība, darbības caurspīdība un sociālā atbildība.

«Fontes» konsultante Žilvinska norāda – ja uzņēmumam izdodas tikt pie ļoti profesionāla vadītāja – līdera -, arī ar ne tik kompetentu komandu iespējams panākt labus rezultātus. Tādēļ esot svarīgi vairāk ieguldīt vadītājā, kas ar mazāk profesionālu komandu ne tikai sasniedz rezultātus, bet ļauj arī ietaupīt.