Turpinās izaugsme būvniecības nozarē

Septembra sākumā tika atklāta tirdzniecības centra "Alfa" jaunā piebūve, mēneša vidū tika noslēgts līgums par Daugavas stadiona ledus halles būvniecību, nākamā gada beigās plāno sākt daudzus miljardus vērto „Rail Baltica” projektu. Vai visiem šiem darbiem pietiks darbaspēka un kādi vēl izaicinājumi gaida būvniecības nozari nākotnē?

Būvniecības asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs kā lielāko nozares problēmu min nestabilitāti – ik pa 7 gadiem ir straujš apjomu kāpums un kritums, ko lielā mērā ietekmē arī struktūrfondu finansējums. Viņš uzskata, ka būvniecības nozares regulācijā nepieciešama aktīvāka valdības rīcība.

Valsts rokās ir instrumenti, lai piebremzētu strauju būvniecības kāpumu. Diemžēl līdzšinējā pieredze rāda, ka valsts puse tikai izdara secinājumus par kopējām izmaiņām nozarē un savus iespējamos instrumentus, lai izlīdzinātu šo straujus kāpumus un kritumus, neizmanto. Ja mēs redzam, ka plānojas kritums, tad valsts var plānveidīgi veidot papildus pasūtījumus būvniecībā.
Un otrādi - ja redzams straujš kāpums, tad valsts var savus pasūtījumus nedaudz atlikt uz gadu, diviem, vai kā savādāk bremzēt šo straujo kāpumu.
 

Būvniecības nozare bieži tiek minēta kā joma, kur ir liela ēnu ekonomika – pat trešā daļa no nozares kopējā apjoma. Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors un pētnieks Arnis Sauka stāsta, ka pēdējo trīs gadu laikā ēnu ekonomikas līmenis būvniecībā nedaudz samazinājies.

Ēnu ekonomika būvniecības nozarē samazinās par 2, 3 % gadā. Saprotot, ka ēnu ekonomika ir problēma, nozare kaut ko cenšas lietas labā darīt, un iniciē dažādas aktivitātes, kas saistītas gan ar darba laika uzskaiti, gan ar tipveida līgumiem, kas potenciāli var mazināt ēnu ekonomikas apjomu nozarē.

- Ģenerālvienošanās, ka minimālā alga nozarē ir divreiz lielāka nekā minimālā alga valstī - 780 eiro, vai tas arī palīdzēs samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā?
Neviena konkrētā aktivitāte nevar to atrisināt, bet ģenerālvienošanās ir ļoti pozitīvs solis un to veiksmīgi izmanto citās valstīs dažādās nozarēs.
 

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina – ja 2016. gadā būvniecības nozarē bija reģistrētas 4000 brīvas vakances, tad ar katru gadu brīvo darbavietu skaits aug. NVA pārstāve Eva Lapsiņa stāsta, ka šogad reģistrētas jau gandrīz 18 500 brīvas darba vietas. 

Pirmajā vietā no pieteiktajām vietām ir palīgstrādnieki, tur ir vairāk kā 3000 darbavietu.
Tad ir arī ēku celtnieki - 2600 darba vietu. Parādās arī tādas profesijas kā betonētājs, apdares darbu strādnieks, būvnieks, būvstrādnieks, mūrnieka, krāsotājs, namdaris un citas.

Ja grib ievest darbiniekus no trešajām pasaules valstīm, tad tā vakance ir jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā, un tikai pēc tam tad var kārtot tālāk tos dokumentus?
Vakancei ir jābūt reģistrētai NVA sistēmā. Mēs saņemam informāciju no Pilsonības migrācijas lietu pārvaldes par izsaukumiem. 2016. gadā būvniecības nozarē bija 89, 2018. gadā gandrīz 1000. Šobrīd līdz jūlija beigām tie ir 897 izsaukumi mēnesī, apmēram 128 izsaukumi mēnesī.
 

Būvniecības asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs vērtē, ka nozarē strādā pārāk daudz nekvalificēta darbaspēka, kam trūkst profesionālas izglītības. Pēc viņa domām, Latvijai nav tik daudz jādomā par mazkvalificēta darbaspēka ievešanu, bet pašai nozarei jāiet līdzi laikam un jākļūst modernākai.

Vai mēs būvniecības nozares nākotni redzam, ka mums ir objektā daudzi simti cilvēku, un ļoti daudz mazkvalificētu strādnieku? Un vēl darbu vadītāji, kas katram stāv blakus un izrīko. Vai mēs objektu būvējam 12 mēnešus ar tā saukto mazkvalificēto darbaspēku, kas stumj ķerras un pārkrāmē ķieģeļus, vai mēs gribam uzbūvēt drošāk, ātrāk, produktīvāk, sešos mēnešos ar kvalificētu darbaspēku, ar jaunām metodēm, ar jauniem materiāliem, izmantojot IT tehnoloģijas, pielietojot būvniecības informatīvo modelēšanu? Viss kopums ir garants, lai būvniecība būtu ātra, kvalitatīva un droša, un tas iet kopā ar tikai ar kvalificētu darbaspēku.

Darbs būvniecībā ir grūts, bieži vien bīstams un putekļains, izteikti sezonāls, tomēr arī interesants, jo būvniekiem jābūvē visdažādākie objekti.

Materiāls tapis ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.