Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā jau pusgadu turpina ciest arī Ukrainas ekonomika. Būtisks ir ne tikai militārs, bet arī finansiāls Rietumu atbalsts. Saskaņā ar institūta “Kijevas Ekonomikas skola” jaunākajiem datiem, tiešie Ukrainas ekonomikas zaudējumi kara dēļ jau sasniedz aptuveni 113,5 miljardus dolāru. Par spīti karadarbībai, uzņēmēji cenšas pielāgoties un pēdējo mēnešu laikā gan ar pašu resursiem, gan ārvalstu palīdzību, Ukrainas ekonomiskā situācija ir kļuvusi stabilāka, taču tā joprojām trausla un jārod veidi, kā nopelnīt, finansēt daudzās vajadzības un uzturēt ekonomikas mašīnu funkcionējošu.

Laikraksts “Financial Times” brīdinājis, ka rudenī, neskatoties uz vienošanos par norēķinu termiņu atlikšanu ar starptautiskajiem kreditoriem, kas ļaus ietaupīt gandrīz sešus miljardus dolāru, Ukrainas finanšu resursi var beigties. Ukrainas parlaments nesen palielināja šī gada valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 270 miljardiem grivnu. Faktiski visa šī nauda tiks novirzīta drošībai un aizsardzībai. Tiek lēsts, ka šī gada izdevumi būs gandrīz divas reizes lielāki, nekā bija paredzēts "miera laika budžetā", un budžeta deficīts gada beigās varētu sasniegt 25% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai daudz darāmā ne tikai militārajā, bet arī ekonomikas frontē – jācer uz stingru starptautisko partneru palīdzības piešķiršanu, pašu ienākumu atjaunošanu, atdzīvinot uzņēmējdarbību un palielinot eksportu, jāietaupa uz "nemilitāriem" izdevumiem.

Tuvojoties rudenim, ukraiņi tiek brīdināti par lielāku inflācijas kāpumu. Sagaidāms, ka Ukrainā pārtikas cenas var pieaugt par trešdaļu. Pārtikas krājumus varēs veidot arī septembrī, kad zemnieki sāks “nolaist” savām precēm cenas, jo viņiem vieglāk būs pārdot vairāk produkcijas cilvēkiem tagad, nekā tērēt naudu to uzglabāšanai vēlāk. Situāciju ar pārtikas nodrošinājumu komentē Tirdzniecības ķēžu piegādātāju asociācijas priekšsēdētājs Oleksijs Dorošenko, kurš aicina ukraiņus parūpēties par krājumiem aukstajam gada periodam.

“Vēl aptuveni divus gadus mēs varam “labi gulēt”. Varbūt pietrūks tikai atsevišķu kultūru, bet kopumā produktu pietiks. Ar produkcijas daudzumu problēmu nebūs, bet ar cenām gan būs.”

Savukārt Valsts īpašuma fonds paziņojis par plāniem šogad privatizācijas procesā piesaistīt no 600 miljoniem līdz 1 miljardam grivnu. Pārdošanai tiek gatavotas likvidētas maizes rūpnīcas, spirta rūpnīcas un vairāki nekustamie īpašumi, kas varētu interesēt mazos un vidējos uzņēmumus, kas kara dēļ ievērojami cietuši. Uzņēmumi tagad pārceļas no frontes līnijām uz valsts rietumiem, šai Ukrainas daļai kļūstot par jauno ekonomikas centru un ražojot dažnedažādas lietas.

Uzņēmēji un no jauna atdzimušie uzņēmumi veido arvien ciešākas attiecības ar Eiropas valstīm, un, lai veicinātu biznesa kontaktus, valdība lēmusi atļaut Ukrainas uzņēmējiem, kuri oficiāli maksā algas un nav parādā nodokļus un nodevas, ceļot uz ārzemēm.