Piecos pirmajos šā gada mēnešos nodokļu ieņēmumi valsts budžetā auguši par 13%. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus, nevis pievienotās vērtības nodokli. Vai šobrīd būtu īstais laiks to darīt, skaidrojam Eiro fokusā.

Ja pērn ekonomikas izaugsmi bremzēja Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi, līdz ar to arī nodokļu ieņēmumi bija mazāki, tad šī gada pirmajos piecos mēnešos valsts administrēto nodokļu ieņēmumu plāns pārpildīts par 13%. To sekmējusi straujā ekonomikas atkopšanās, cenu pieaugums un arī inflācija. Uzņēmēji aicina samazināt darbaspēka nodokļus, nevis pievienotās vērtības nodokli (PVN). Eiro fokusā skaidrojam, vai šobrīd būtu īstais laiks to darīt.

Kā stāsta Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, ja nodokļu ieņēmumu plāns šā gada piecos mēnešos ir pārpildīts par 13%, tad, salīdzinot ar pērno gadu, kopumā valsts ieņēmumi palielinājušies pat par 16,7%. Tomēr sava loma tur bijusi cenu kāpumam un inflācijai, skaidro Fiļipoviča:

„Nodokļu ieņēmumi ir auguši visās nodokļu pozīcijās, piemēram, PVN tā pakalpojuma vērtība, ko snieguši mūsu komersanti, ir pieaugusi pat par 99,6%, bet deklarētais nodoklis pieauga faktiski par ceturto daļu jeb 21,8%. Bet ļoti liela nozīme šeit ir arī inflācijas kāpumam, īpaši, ja skatāmies, piemēram, uz muitas nodokli. Tur mēs redzam, piemēram, ka faktiski naturālās vienības apjoms importam ir samazinājies, bet ir palielinājusies statistiskā vērtība, kas nozīmē, ka ļoti liela loma tomēr te ir arī cenu izaugsmei.”

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pieauguši galvenokārt divu iemeslu dēļ – inflācija un straujā ekonomikas izaugsme.

“Situācija ekonomikā pagaidām ir labāka nekā gaidīts. Pirmajā gada ceturksnī izaugsme bija virs sešiem procentiem, bažas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā vēl neatstāja ietekmi uz ekonomiku. Otrs faktors, protams, ir inflācija. Mēs redzam, ka cilvēki zināmā mērā no inflācijas baidās, līdz ar to tērē vairāk naudas un tik aktīvi neveido uzkrājumus.”

Vai esošajā nodokļu sistēmā vajadzētu kaut ko mainīt? SIA „Karavela” valdes loceklis Andris Bite atgādina, ka Latvijā joprojām ir lielākie darbaspēka nodokļi Baltijā un to samazināšanas gadījumā ieguvējs būtu katrs strādājošais.

„Mūsu uzņēmumu grupā, kurā ietilpst ne tikai zivju apstrāde, bet arī metālapstrāde, nekustamie īpašumi, lauksaimniecība, ir apmēram 700 darbinieku, kas pie mums strādā. Gadā mēs samaksājam Latvijā apmēram miljons eiro vairāk nekā Igaunijā. Mūsu darbinieki faktiski saņem mazāk par šādu summu atalgojuma vai arī mēs neieliekam viņu uzņēmuma attīstībā, vai mēs neizmaksājam galu galā sev kā dividendes. Tā būtu tā lieta, kuru mums tomēr vajadzētu koriģēt.”

Daudz runāts arī par PVN samazināšanu, tomēr uzņēmējs Andris Bite PVN samazināšanu neatbalsta.

„PVN korekcija nav palīdzība uzņēmumiem, tā ir vairāk sociāla palīdzība – radīt iespēju iegādāties preces vai novērst tik lielu cenu pieaugumu, ja PVN nebūtu samazināts. Es personīgi neesmu šāda nodokļu samazinājuma atbalstītājs, jo krīzē, kas viennozīmīgi mums būs priekšā tuvākajā rudenī, ziemā, manuprāt, ir jāvirzās uz mērķētu palīdzību. Energoresursu izmaksas, pārtikas izmaksas patēriņa grozā būs sasniegušas pietiekami lielu daļu, bet, ja mēs, pieņemsim, samazinām PVN, tad šo labumu iegūstu arī es, maksātspējīga publika, un tā, manuprāt, ir nelietderīga valsts budžeta naudas tērēšana.”

Ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis. Arī viņš piekrīt, ka iedzīvotāju atbalstam jābūt precīzi mērķētam, lai sasniegtu mazturīgo iedzīvotāju daļu.

„Nodokļu samazinājums šajā ziņā nav efektīvs, varbūt tas ir atbalsta instruments, ja tiešām tiek visiem un neatkarīgi no viņu ienākumu līmeņa. Bet šobrīd noteikti drīzāk prioritāte ir apkures tarifu risināšana, atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, tā tomēr ir tā prioritāte, kur mēs varam sniegt mērķētāku atbalstu. Plānotais budžeta deficīts šogad Latvijā faktiski ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, arī pagājušogad mums bija liels budžeta deficīts. Mēs arī redzam, ka procentu likmes ir sākušas augt, līdz ar to brīdis, kad varējām aizņemties bez maksas, par nulle procentu likmi, ir beidzies, šobrīd vismaz divi procenti ir jāsamaksā par parādu. Līdz ar to papildu aizņemšanās nozīmē arī lielākus apkalpošanas izdevumus nākotnē. Svarīgi, lai šie aizņēmumi nekļūst nekontrolēti un mēs neturpinām veidot lielus budžeta deficītus.”

Pērn Latvijas valsts budžeta deficīts bija 7,3% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan šī gada pirmajā pusē nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinājušies, jārēķinās, ka gada griezumā tie, visticamāk, samazināsies.