Kamēr mūsu politiķi vēl tikai sāk diskusijas, vai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā raisītās cenu kāpuma krīzes laikā kaut kā atbalstīt arī uzņēmumus, Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divu pasākumu plānu kopumā 181,5 miljonu eiro apmērā. Uzņēmēji atzīst, ka pie naudas varēs tikt ar augstas gatavības projektiem.

Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu joprojām negatīvi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. Kā atzīst Eiorpas Komicijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, divi Latvijas uzņēmējiem akceptētie atbalsta pasākumi ļaus Latvijai mazināt likviditātes trūkumu, ar ko saskaras gan mazie un vidējie, gan lielie uzņēmumi.

Atbalsta piešķiršanu pārvaldīs valsts attīstības banka "Altum", un tas tiks sniegts kā garantijas jauniem aizdevumiem un nomai, un subsidēti aizdevumi.

Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem dažādās nozarēs, izņemot kredītiestādes un finanšu iestādes. Garantijas segs līdz 90 procentiem no aizdevuma pamatsummas. Šā pasākuma aplēstais budžets ir 22,5 miljoni eiro. Subsidētos aizdevumus piešķirs finanšu institūcija "Altum". Šā pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.

Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz valsts garantija, gan maksimālā subsidētā aizdevuma summa vienam saņēmējam būs vai nu 15 % no gada apgrozījuma pēdējos trijos pārskata periodos vai 50 % no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu laikā.

Tāda veida atbalsts ir gudra un veselīgāka rīcība, jo tā nav vienkārši dāvināta nauda, bet aizdevumi un garantijas. Tā vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tādu atbalstu augstu vērtē arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas to dēvē nevis par vienkāršu atbalstu apēšanai, bet ieguldītu naudu, kas dos pievienoto vērtību nākotnē.

Pašlaik nav zināms, vai uzņēmēji dabūs arī kādu valsts atbalstu gaidāmajā ziemā. Nākamajā apkures sezonā tie rosina valdību lemt par pilnīgu vai daļēju sadales tarifa kompensāciju juridiskām personām un obligātās iepirkuma komponentes nepiemērošanu līdzīgi kā tas bija iepriekšējā ziemā. Tāpat atbalsts izteikts priekšlikumiem par grantiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem, domai uz laiku samazināt akcīzes nodokli degvielai, kā arī vēlreiz atgriezties pie diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa likmes mazināšanu.