Šodien paredzēta kārtējā tiesas sēde tā sauktajā Rīgas domes divu miljonu eiro kukuļa lietā. To vētī Ekonomisko lietu tiesa, kas praksē darbojas gandrīz pusotru gadu. Tādas tiesas izveide bija viena no tieslietu nozares būtiskākajām uzņēmēju prasībām pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Kad Tieslietu ministrija beidzot paziņoja par specializētas tiesas izveidi, to uzteica arī ārvalstu investori, bet kritizēja paši tiesneši, norādot uz korupcijas riskiem un tādas tiesas strupceļu.

Pusgadu pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Tieslietu ministrija nāca klajā ar ieceri izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanai. Galvenais iemesls – šādās lietās specializējušies tiesneši uzņēmēju strīdus, kukuļošanas un naudas atmazgāšanas lietas izskatītu operatīvāk, nevis daudzu gadu garumā. Drīzumā apritēs pusotrs gads, kopš Ekonomisko lietu tiesa no idejas kļuvusi par īstu tiesu.

Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs jau pirmā gada jubilejā par savas tiesas izveides lietderību bija optimistisks – tiesā bija sākts vairāk nekā četrsimt lietu, no kurām puse – par noziedzīgi iegūtu mantu. Un vairāk nekā pusi tiesneši jau bija izskatījuši.

Lietu par Rīgas domes politiķim piedāvāto vairāk nekā divu miljonu eiro kukuli, lai daļu "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekoto māju nodotu privātās rokās, Ekonomisko lietu tiesa skata nu jau četrus mēnešus, taču tā ievilkusies arī prokurora darbnespējas dēļ. Augusta vidū uzzinājām par vēl vienu skaļu lietu – tā sauktajā būvnieku karteļa sāgā uzņēmumam "Velve" par labu Rīgas domei tika piemērots 3,3 miljonu eiro sods. "Velve" gan tūdaļ draudēja spriedumu pārsūdzēt, pārmetot tiesai, ka tik lielā tempā tā nevarēja sagatavot kvalitatīvu lēmumu, jo vēl dienas laikā bijušas tiesu debates, bet pusnaktī jau sekojis spriedums.

Taču uzņēmēju organizācijas šo tiesu uzteic par tieši darba ātrumu. Turpina Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Ekonomisko lietu tiesas izveide bija viena no galvenajām uzņēmēju prasībām tieslietu nozarē pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris gan sagaida, ka līdz ar pieredzi tiesa lēmumus taisīs kvalitatīvāk.

Lietu izskatīšanas ātrums, sadarbošanās ar klientiem un drosme strīdu izskatīšanā izmantot dažādus procesuālos instrumentus ir pozitīvs signāls, saka Lielpēteris.

Pirms šīs tiesas izveides augsta līmeņa tiesneši pauda bažas, ka tas būs strupceļš, turklāt ar augstiem korupcijas riskiem, jo šaurā lokā lielā tempā izskatīs daudz lietu, turklāt naudas ziņā ietilpīgu. Tomēr kukuļošanā šī tiesa vēl nav pieķerta.