Turpinās sarunas par Apvienotās Karalistes Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb “Brexit”. Pēc Ārlietu ministrijas datiem, šobrīd Anglijā dzīvo ap 117 000 Latvijas iedzīvotāju. Vai daļa no viņiem pēc “Brexit” gatavojas atgriezties Latvijā un kādu atbalstu remigrantiem šobrīd piedāvā valsts?

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns pētīja Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo attieksmi pret “Brexit” , intervējot Latvijas iedzīvotājus, kas dzīvo Lielbritānijas vidienē un veic vidēji kvalificētus un mazkvalificētus darbus. Viņa pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā emigranti 10 – 15 gadu laikā adaptējušies Anglijā. Atšķirībā no augstāk kvalificētiem darbiniekiem, kas dzīvo Londonā vai citās lielās pilsētās, Anglijas vidienē latvieši pārsvarā dzīvo noslēgtās imigrantu kopienās.

Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns stāsta, ka pēdējā laikā aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāji, kas dzīvo Lielbritānijā, vēlas saņemt pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai iegūt pilsonību. Pētnieks vērtē – ja Anglijā nodzīvoti vairāk nekā 10 gadi, atgriezties Latvijā būs grūtāk.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā atgriezās 4852 remigranti. Starp tiem visvairāk bija bērni līdz 14 gadu vecumam un 25 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji, tai skaitā jaunas ģimenes ar bērniem, kam jāsāk skolas gaitas. Nedaudz palielinās arī pirmspensijas vecuma remigrantu skaits. 30% no atbraucējiem dzīvo Rīgā. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja stāsta, ka, 2/3 no visiem atbraucējiem ir no Lielbritānijas un aktuālākie jautājumi atgriežoties ir darbs, dzīves vieta un izglītība bērniem. Liela problēma ir dzīvesvietu trūkums.

Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja uzskata, ka Latvijā joprojām pietrūkst labvēlīgas un saprotošas attieksmes.

Remigranti, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, var saņemt līdz 10 000 eiro lielu atbalstu. Lai uz šo naudu pretendētu, jānodzīvo ārzemēs trīs gadi, un finansējumu var saņemt gada laikā pēc atgriešanās. Daudziem lielākā problēma ir fakts, ka viņi prombraucot nebija izdeklarējušies no Latvijas.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.