Vai krīze maina cilvēku finanšu paradumus? Izrādās, ka jā. Tā liecina vairākas nesen veiktas aptaujas. Lai gan iedzīvotāju uzkrājumi joprojām ir zemāki nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sākuši veidot uzkrājumus un tie ir lielākie pēdējo 10 gadu laikā.

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka tikko veiktais pētījums par uzkrājumu veidošanu Baltijas valstīs liecina, ka šobrīd iedzīvotāju uzkrājumi ir lielāki nekā pirms 2008. gada krīzes un lielāki nekā pirms 4 gadiem, kad tika veikts iepriekšējais pētījums.

Mēs kā sabiedrība viennozīmīgi esam auguši, jo tas īpatsvars, cik daudzi iedzīvotāji krāj, ir lielākais pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd neko nekrāj ¼ daļa, tas ir daudz, bet pirms 10 gadiem šis cipars bija daudz lielāks. Šobrīd situācija ir mainījusies un tam par iemeslu ir krīzes laikā gūtās mācības. Ja skatās Baltijas kontekstā, tad līdzīgi iet arī mūsu kaimiņiem. Ja Latvijā uzkrājumi ir 74% iedzīvotāju, tad Lietuvā tie ir 77%, Igaunijā 82%. Atšķirības nav lielas, bet mums, Latvijā, ir kur tiekties.

Arī bankas Luminor veiktais pētījums liecina – lai arī viena trešdaļa aptaujāto uzkrājumus neveido, kā iemeslu minot mazos ienākumus, vairāk nekā pusei no Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi palielinājušies. Luminor eksperte Jekaterina Ziniča: "Augustā veiktajā aptaujā jau parādās pozitīva tendence - vairāk nekā 35% respondentu atzīst, ka pandēmijas laika galvenā atziņa ir tā, ka vajadzēja aktīvāk veidot uzkrājumus. Interesants fakts, ka pie šīs atziņas visvairāk nonākuši jauni cilvēki vecumā no 18 – 25 gadiem. Ir arī tāda nedaudz pretrunīga tendence, ka,

nevis cilvēki ar zemiem ienākumiem, bet tieši cilvēki ar augstiem ienākumiem sapratuši, ka aktīvāk jāveido regulāri uzkrājumi. Cilvēkiem ir saistības, obligātie maksājumi, kurus nedrīkst atlikt, kā to var darīt ar tēriņiem.

Pētniecības centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka viņi reizi gadā iedzīvotājus aicina novērtēt -  cik naudas viņiem vajadzētu mēnesī pelnīt, lai varētu normāli dzīvot un cik būtu nepieciešams, lai varētu piepildīt savus sapņus? Šogad iedzīvotāju nosauktais cipars ir samazinājies.

Arnis Kaktiņš: "Vidējā aritmētiskā vērtība, cik varētu maksāt normāla dzīve, ir 1338 eiro mēnesī. Tas ir par 9% mazāk nekā gadu iepriekš. Tas norāda, ka

pietiekami lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tēriņi ir samazinājušies, arī prasības pret dzīvi ir kļuvušas mazākas, tāpēc šogad normālai dzīvei vajag mazāk naudas nekā pirms gada.

Bet parādās nākošā problēma – ja mēs skatāmies vidējās algas, tad tās ir diezgan būtiski zemākas nekā skaitlis, kas, pēc iedzīvotāju domām, nepieciešams normālai dzīvei. Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju abi skaitļi nesakrīt.

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtē – lai gan Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi aug, tomēr nepietiekami un īstermiņā: "Līdz drošības rezerves izveidošanai 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā mums vēl ir ļoti tāls ceļš ejams. Mēs redzam, ka pusei iedzīvotāju uzkrājumi ir līdz 1000 eiro. Ir arī 3 un 5 tūkstoši, bet tas ir ļoti individuāli. Bet kopējās tendences rāda, ka vidējās uzkrājumu summas ir pieaugušas.

Vēl viens aspekts – šobrīd iedzīvotāji vairāk veido īstermiņa uzkrājumus bankas kontā, bet jādomā par uzkrājumu veidošanu ilgtermiņā – pensiju trešajā līmenī, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un citos ilgtermiņa finanšu produktos.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.