Tas ir jautājums, kas izriet ar Covid pandēmijas motivēto dažādo valdības ierobežojošo lēmumu pieņemšanu iepirkšanās jomā. Sarkanbaltās aizlieguma lentas uz virkni preču vienādās pozīcijās visu šo laiku nostādīja visus veikalus - gan lielveikalus pilsētās, gan mazos veikaliņus laukos. Lauciniekiem nebija jēga traukties uz lielveikaliem vai pilsētu, ja jāiepērk pārtika, jo to pašu var iepirkt savā tuvākajā veikaliņā. Iedzīvotāji Latgales laukos to apliecina. Tikai uz mazo lauku veikaliņu apgrozījumu tas īpaši neatsaucas. Drīzāk, apgrozījums sarucis.

Preiļu novada Pelēču pagastā nelielajā lauku veikaliņā rīta pusē pie kases divi cilvēki, īpašas izmaiņas cilvēku plūsmā pandēmijas laikā veikala saimniece un reizē arī pārdevēja Lidija, nesaredz.

„Neredzu nekādas izmaiņas, cilvēki gan brauc uz pilsētu un iepērkas tur, gan pērk tepat laukos. Mēs atrodamies ceļa malā, tāpēc piestāj arī garāmbraucēji, visu laiku plūsma ir. Cilvēki visvairāk pērk pārtiku.”

Ivars, kurš iepērkas šajā veikalā  ir vietējais zemnieks, un viņš, kā daudzi iedzīvotāji, ir neizpratnē par valdošajiem iepirkšanās ierobežojumiem.

„Pērkam visu, ko vajag, jo cilvēkam ir jādzīvo. Pērku gan laukos, gan braucu uz pilsētu. Kā zemnieku saimniecības pārstāvis varu pirkt saimniecības preču veikalos, lielākoties visu ko vajag tehnikas remontiem.

Tu aizbrauc un nevari ieiet veikalā, lai pirktu, nepieciešams to lērumu papīru aizpildīt, sanāk tajā veikalā pavadīt ilgāk nekā agrāk.”

Bet tieši kovids ir tas, kurš pircēju plūsmu lauku veikalos tomēr ietekmē, kritums apgrozījumā gada griezumā vismaz par procentiem divdesmit, atzīst blakus Daugavpils novada neliela lauku veikala darbiniece.

„No vienas puses cilvēki baidās iziet, jo corona vīruss, mazāk staigā pa veikaliem. Mums jau galvenokārt te dzīvo pensionāri, vecīši un viņi baidās, neiziet no mājās, prasa kaimiņiem, kas jaunāki, lai ko nopērk. No otras puses, cilvēkiem nav arī tās naudas par ko pirkt. Īpaši mēneša beigās veikalā ir tukšums vai nākt un prasa ko pārdot uz parāda un palīdzēt viņiem izdzīvot.”

Nadežda no Dubnas pagasta iepērkas tikai apkaimes mazajos veikalos, tā drošāk, uz pilsētu nebrauc, bet mazāk tērēt šajā laikā veikalos ļauj pašas saimniecībā izaudzētais, ir gan olas, gan dārzeņi.

Višķu pagastā vairāki veikali, līdzās lielāku veikalu tīkliem, arī nelielie.

SIA „Višķi” ir divi veikali - pagasta centrā Špoģos un Višķu tehnikumā. Nevienā no tiem  apgrozījums covid ierobežojumu laikā nav audzis, lauki veikali nav ieguvēji,  stāsta uzņēmuma pārstāve Elita Orlovska.

„Nav vairāk, ir tikai mazāk pircēju, var būt tāpēc, ka apkārt te daudzi slimo, varbūt negrib arī vairāk staigāt pa veikaliem, nebrauc arī no citiem apkaimes pagastiem un miestiem, sveši nav, tikai savējie, bet cik tad to savējo te ir.. maz ļoti.

Ir bēdīgi. Šobrīd līdz plkst. 10.00 rīta nebija neviena pircēja. Mēs 8.00 veramies vaļā, es nejūtu to cilvēku pieplūdumu, vakarā pēc sešiem, mēs strādājam līdz astoņiem vakarā, arī vairs nav cilvēku. Pat nesaproti, var būt ir vērts strādāt no 10.00 līdz 17.00, vismaz februārī. Skola ir ciet, bērnu nav, līdz ar to arī nekas nav. Mēs jau 30 gadus te strādājam, un mums vēl otrs veikals ir, un tur ir tā pati situācija.”

Tas labi uzskatāms ciparos, analizē Elita Orlovska, ja salīdzina kaut vai ar  šo pašu laiku pirms gada.

„Kaut kur 20-30 procentu apgrozījums ir sarucis, ja salīdzina decembra mēnešus, janvāri vēl neskatījāmies. Pārsvarā cilvēki pērk pārtiku un vēl arī degvīnu, kad naudiņa ir, bet pārsvarā pērk maizi, pienu, desu. Ziedus dažreiz pērk, bet tas ir piektdienās un sestdienās, tas nāk arī citi cilvēki, jo citur tos ziedus tev apkaimē nepārdod.. Jā, vēl pērk barību dzīvniekiem un viss. Pat nav tā, ka kāds ienāktu veikalā un palūgtu pārdot tās neatļautās preces, nevajag nevienam. Vai valdības jaunais rīkojums  ko mainīs, grūti teikt. Protams, to gaidām, bet vai tas ietekmēs mūs?  Nu varbūt to cilvēku plūsmu  un pārvietošanos, bet noteikti ne to, ka pieaugs pirktspēju un apgrozījumu. Februāris vienmēr ir bijis bēdīgs, var būt,  kad būs marts, kad sākas dārzu darbi, vairāk pirks zemi un sēklas. Bet februāris kaut kā ir jāpārdzīvo.”

Vai mainīs ko mazo veikaliņu dzīvē šodien MK jaunie noteikumi, cik pozitīvi vai negatīvi tie atsauksies uz to darbību, rādīs laiks.