Bezskaidras naudas norēķini ir ērti, ātri, droši un kļūst arvien populārāki. Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Luminor banka prognozē, ka bezskaidras naudas norēķini tāpat kā Skandināvijas valstīs, arī Latvijā varētu kļūt dominējoši jau tuvāko gadu laikā. Latgalē savukārt, it īpaši mazumtirdzniecībā, cilvēki par iegādātajām precēm joprojām biežāk norēķinās ar skaidru naudu.

Straujiem tempiem pretī bezskaidras naudas darījumu dzīvesveidam dodas daudzas pasaules valstis, tostarp arī Latvija. Bezskaidras naudas norēķini kļūst aizvien ērtāk izmantojami un valstij šādā veidā ir vieglāk kontrolēt tajā notiekošos finanšu procesus.

Liela daļa iedzīvotāju visvairāk naudas ikdienā tērē pārtikas un medikamentu iegādei. Pašlaik jau gandrīz katrā veikalā vai aptiekā ir iespēja par iegādāto preci norēķināties ar bankas karti.

Divu aptieku un mazumtirdzniecības veikaliņa īpašniece Gunta Pomeranceva atzīst, ka  bezskaidras naudas norēķini kļūst aizvien populārāki un pašlaik bezskaidras naudas norēķinu izmanto vidēji 32%  aptieku klienti. Šādu iespēju biežāk izmanto gados jaunāki cilvēki, pensionāri vairāk uzticas skaidrai naudai paša maciņā.

Īpašniece arī atklāj, ka pašlaik aptiekās ir uzstādīti termināli, kas  ļauj  norēķināties arī ar bezkontakta kartēm. Par  termināla izmantošanu  bankai  ir jāmaksā komisija.

“Komisija sanāk 1,53%. Tas tā praktiski būtu, ja man pircējs preci pirktu, piemēram, uz 50 eiro, tad 50 centi vēl jāpiemaksā bankai,” stāsta Gunta Pomeranceva, uzsverot, ka ar gadiem bezkontakta norēķini ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu uzņēmējdarbībā.

“Cilvēki aizvien vairāk izvēlas kartes un līdz ar to, teiksim, kā maziem veikaliņiem, ja viņiem nav terminālis, tad kādu klientu viņi var arī zaudēt.”

Nelielā lauku veikaliņa, kas atrodas  Ludzas novada Cirmas ciematā, saimniece Tatjana atklāj, ka no 18 gadiem, kopš viņai pieder šī tirdzniecības vieta, vairāk kā piecus gadus te pircēji par precēm var norēķināties ar bankas karti un šādu iespēju izmanto apmēram trešdaļa pircēju. Pensionāri preces veikalā visbiežāk pērk par skaidru naudu.

Kā uzsver bankas  Luminor Latvija vadītāja Kerli Gabriloviča, visdrīzāk, jau tuvāko gadu laikā skaidras naudas norēķinu skaits Latvijā krasi samazināsies, kā tas pašlaik notiek kaimiņu Skandināvijas valstīs. Jau tagad  bezkontakta maksājumu kartes ir jau 95%  Luminor Latvija bankas klientu.

“Tendences ir vērotas jau vairākus desmitus gadu, kopš parādījusies iespēja vispār maksāt ar kartēm, vai izmantot internetbanku, ar katru gadu palielinās maksājumu skaits un maksājumu apjoms, kas notiek neskaidrā naudā, un samazinās skaidras naudas sadaļa.  Apjoma ziņā šī starpība ir pat lielāka, jo, acīmredzot, lielākas summas tiek skaitītas digitāli.’’

Skandināvijas valstīs  skaidru naudu izmanto vien 13 % iedzīvotāju un tas  ir saistīts ar interneta vides attīstību. Piemēram, Zviedrija jau 2023. gadā iecerējusi no skaidras naudas attiekties pilnībā. Kā uzsver   Kerli Gabriloviča līdzīga situācijā drīzumā varētu nonākt arī Latvija.

“Bezskaidras naudas maksājumu skaits ir pieaudzis par 4, 1%, kas gada apjomā ir ļoti strauji. Pieņemsim, ja mums aug katru gadu vidēji 5%, tad bezskaidra nauda būs absolūti dominējoša diezgan tuvā laikā.”

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas.