Par to liecina nesen veikts vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia grupa" ietilpstošā uzņēmuma "Latvijas Zaļais punkts" pētījums"Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?". Visvairāk atkritumus šķiro Zemgalē , tie ir 67% iedzīvotāju, līdzīgi arī Vidzemē, Kurzemē un Latgalē tie ir 54%. Savukārt Rīgā atkritumus šķiro vismazāk - 45% iedzīvotāju. Pētījumā arī secināts, ka biežākais Latvijas atkritumu šķirotājs ir sieviete vecumā no 45 līdz 54 gadiem, kas dzīvo pilsētā ārpus Rīgas vai laukos. Savukārt vismazāk atkritumus šķiro Rīgā dzīvojoši vīrieši vecumā no 18 līdz 44 gadiem.

Aptaujājot Daugavpils iedzīvotājus par atkritumu šķirošanas paradumiem, atklājas līdzīga aina, kā uzrādās veiktajā pētījumā par to "Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?". Argumenti, ko, kāpēc jāšķiro vai nav jāšķiro, katram savi.

“Šķiroju pudeles plastmasas un stikla bundžiņas.”

“Es dzīvoju Rēzeknē un atkritumus nešķiroju, man pie mājas viens konteiners, un es tur metu visu. Nav laika šķirot.”

“Vajag domāt par vidi, tāpēc šķiroju. Laukos daudz vairāk domā par atkritumu šķirošanu, jo tur saprot, cik tas ir dārgs pasākums atkritumus kādam nodot, tāpēc atkritumiem tiek piemeklēts veids kā tos izmatot/ Es pati vedu uz laukiem papīru un tur sadedzinu. Atkarīgs no vides, kurā dzīvo un pieejamības, kur var izmest šķirotos atkritumus.”

“Es neredzu jēgu šķirošanai, jo tos atkritumus vēlāk izmanto privātie komersanti, ved tos tālāk uz Ķīnu un pelna miljonus. Lai viņi arī šķiro!”

Daugavpils un apkaimes saražotie atkritumi ik dienas nonāk atkritumu poligonā Demenes pagastā Cinīšos, stāsta Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas AADSO valdes loceklis Aivars Pudāns.

“Ap 45-50 tūkstoši tonnu gadā nonāk Cinīšos un no tiem ap 35 tūkstošiem tonnu ir sadzīves atkritumu, kas 100% tiek šķiroti.”

Pētījumā uzrādās, ka visvairāk šķirotie atkritumi ir stikla pudeles un burkas - 84%, ap 70% ir baterijas un plastmasas PET pudeles, tad seko papīrs un kartons (62%), skārdenes (29%), nolietotas elektroierīces (28%), kā arī bioloģiskie atkritumi(22%) un nolietotās riepas (16%). 

Iemesli, ko min iedzīvotāji jautāti, kāpēc tie atkritumus nešķiro ir - ieradums visus atkritumus izmest vienuviet, tie 38 %, piektā daļa aptaujāto atzīst, ka atkritumu šķirošana rada neērtības, 13% nesaprot iemeslu, kāpēc jāšķiro, bet visvairāk- 58%respondentu norādīja, ka tuvumā nav pieejami šķirošanas konteineri.

Daugavpilī šajā ziņā iedzīvotājiem nebūtu jāsūdzas, uzsver Aivars Pudāns.

“Šobrīd Daugavpilī mēs esam uzstādījuši 50 vietās šķirotos konteinerus gan stiklam, gan iepakojuma, klāt vēl 30 vietās ir uzstādīti tā saucamie zvaniņi tieši stikla tarai. Šobrīd iegādāti vēl 20 komplekti priekš iepakojuma šķirošanas un stiklam. Daugavpilī visā pilsētā attiecīgi šobrīd ir 70 vietas ar dalīto atkritumu šķirošanas konteineriem un vēl 33 vietās zvaniņi, un šie konteineri iedzīvotājiem ir bez maksas.”

Vēl viens arguments, kāpēc jāšķiro atkritumus ir maksa par to savākšanu, valstī vidēji tie ir 11 eiro par vienu kubikmetru, Daugavpilī tarifs ir virs7 eiro, taču tarifs var aug, un to ietekmēs dabas resursu nodokļa palielināšana,tāpēc jāsekmē šķirošana, uzsver Aivars Pudāns.

“Šobrīd dabas resursu nodoklis ir 43 eiro un 2020. gadā tie jau būs 50 eiro, un tas nav pēdējais variants, jo tendence pieaug dabas resursu nodoklim turpināsies, saka VARAM. Un tas nozīmē, ka lētāk ir atkritumus šķirot, nekā maksāt par lielāku tarifu.”

Aptaujā par to cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji un vai šķiro atkritumus piedalījās pāri par 1000 iedzīvotāju no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.