Latvijā 61% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem regulāri veido uzkrājumus, katru mēnesi novirzot šim mērķim konkrētu summu, tostarp jaunieši naudu pamatā krāj ceļojumiem, transportlīdzekļa iegādei vai pirmajai iemaksai par mājokli. 

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā kopumā uzlabojas, secināts SEB Bankas veiktajā ikgadējā pētījumā un uzkrājumus sākuši veidot ne tikai pieaugušie, bet arī gados jaunāki cilvēki, kuri ne tikai strādā, bet  vēl mācās vidusskolā, arodskolā vai augstskolā.

Latvijas Radio veiktajā aptaujā Rēzeknē jaunieši atzīst, ka Latgalē atrast labi atalgotu darbu ir grūti, parasti nopelnītās algas lielākoties pietiek tikai ikdienas vajadzību apmierināšanai.

“Jā, es strādāju, bet diemžēl uzkrājumu man nav, tikai tik cik es esmu spējīga atlikt savām vajadzībām un nākotnes plāniem, mazajām idejām, ko es vēlos darīt nākotnē. Bet tā uzkrājumu nav.

Tie, kas nopelna vairāk, viņi spēj ko atlikt. Bet manuprāt Latgalē studentiem, jo mēs dzīvojam ar tām ļoti minimālajām algām un mums ir vairāk jāpievēršas studijām un tas nozīmē, ka manā vidē jaunieši nevar neko uzkrāt. ”

“Naudu dod vecāki un arī pati cenšos iekrāt. Mamma iesūta kādu konkrētu naudas summu  uz mana konta reizi mēnesī un man ir jāsaplāno kā man apmaksāt internetu, kā man apmaksāt treniņus, papildstundas. No tās naudas summas man vajag saplānot savu mēneša budžetu.

Dažreiz sanāk kā es mazāk iztērēju mēneši, mazāk eju uz kādām kafejnīcām, uz izklaidēm, uz veikalu, tad man parasti paliek vairāk .

Esmu strādājusi caur programmu un arī neoficiāli esmu strādājusi. Bet šo naudu sanāca ļoti ātri iztērēt.”

“Vecāki iedod, vecvecāki. Pastrādāju kaut kur. Vai veicat kādus uzkrājumus? Pagaidām nē. Nav arī tādas domas, kamēr nav oficiālas darbavietas, vai pastāvīgas peļņas tikmēr par to nedomāju.”   

“Šobrīd nestrādāju, bet ja ir iespēja, piedalos projektos vai ir iespēja mēnesi, kur strādāt, tad es piedalos. Vai nauda tiek krāta, vai izlietota uzreiz? Tas ir atkarīgs no situācijas, jo citreiz man ir uzreiz kāds mērķis, kam es pelnu to naudu, ja man to vajag, bet ja nauda ir bezmērķīgi nopelnīta. Es to atstāju vēlākam laikam, jo zinu, ka man tā noderēs kaut vai tāpēc, lai būt neatkarīgākai no vecākiem.” 

Aptaujā arī secināts, ka gandrīz puse no jauniešiem, kuri veido uzkrājumus, krāj naudu parastā bankas kontā, apmēram 40% veido uzkrājumus skaidrā naudā, bet ceturtā daļa jauniešu nogulda naudu krājkontā vai termiņnoguldījumā, lai nopelnītu procentus.

Savukārt nopietnākus uzkrājumu veidošanas instrumentus, kā piemēram, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu vai investīciju fondus izmanto mazāk nekā 10% krājēju.

Apziņa par uzkrājumu nepieciešamību, lai dzīves kvalitāte saglabātos salīdzinoši augsta arī vecumdienās, pieaug, cilvēkiem kļūstot vecākiem. Latvijā  39% jauniešu  aptaujā atbildējuši, ka neveido regulārus uzkrājumus.

Balstoties uz bankas veikto pētījumu "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars secina, ka uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā kopumā uzlabojas, kas no valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvas ir ļoti labi.

“Tas ir ļoti labs signāls sabiedrībai, ekonomikai  par to, ka cilvēki domā, par uzkrājumiem nebaltām dienām, par to ka nevar dzīvot tikai no aizņemtajiem līdzekļiem. Tā ir laba dinamika sabiedrībai,  ko esam novērojuši šajā gadā.

Kādiem mērķiem tiek krāta nauda? Tā ir ceļošana. Otra lieta, kur vairāk iesaistās  jau jaunieši  pēc 20 gadiem, ir uzkrājumu veidošana mājokļa pirmajai iemaksai. Tā ir ļoti atbildīga , nobriedušas sabiedrības pazīme, Rietumeiropas sabiedrības pazīme. Un trešā lieta kam tiek krāta nauda it  transportlīdzekļa  iegādei. Tie ir trīs populārākie mērķi, kam naudiņu krāj jaunieši. ” 

Pērn SEB Bankas internetā veiktajā aptaujā,  piedalījās 1090 respondentu no visas Latvijas.