Valsts atbalsts briketēm un granulām būtisku ietekmi uz tirgu un šī kurināmā cenām neatstāj, norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Savukārt attiecībā uz malku šobrīd populārākais valsts atbalsta veids ir tai malkai, kas ir iegādāta bez čeka.

Malkai cenas kāpums pēc Klausa teiktā ir apmēram četras līdz piecas reizes, jo izejmateriāla, proti, baļķa cena ir pieaugusi. Tāpat ievērojami dārgāk maksā arī granulas un briketes. Cenas uz augšu dzen ražošanas izmaksas, it īpaši elektrības jomā, kā arī pastiprinātais pieprasījums pēc koksnes kurināmā, un gatavojoties ziemai vajadzība nav atliekama.

Pagaidām nav signālu, ka tas varētu notikt tuvākajos mēnešos. Klauss prognozē, ka tas varētu notikt nākamā gada sākumā.

Arī Latvijas biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs ir pārliecināts, ka valsts atbalsta ietekme uz koksnes kurināmā cenu nav, jo ir citi faktori, kas to ietekmē, piemēram, karš vai cilvēku rīcība krīzes situācijā.

Tas ir psiholoģisks fenomens, ka cilvēkiem šķiet, ka grūtā brīdī ir jāpērk daudz, un tad veidojas straujš pieprasījuma kāpums. Didzis Palejs uzsver – Latvijas kurināmā resursi ir vairākas reizes lielāki nekā mums ir nepieciešams izmantot.

Līdz ar kurināmā cenas straujo kāpumu cilvēki cenšas iegūt malku dažādos veidos, arī paši mežā to lasot. Latvijas Valsts mežos dubultojies atļauju skaits ciršanas atlieku iegūšanai. Turpina Latvijas Valsts mežu pārstāvis Guntis Ščepaniks.

Guntis Ščepaniks stāsta, ka atļaujas Latvijas valsts meži izraksta bez maksas un cirsmas pārpalikumus atļauts vākt tikai pašpatēriņam.