Pasaules ekonomikas izaugsme sākusi bremzēties. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka šogad globālā izaugsme būs vājākā pēdējos gados. Tādi riska faktori kā saspīlējumi starptautiskajā tirdzniecībā un “Brexit” likuši prognozi samazināt arī eirozonas šī gada izaugsmei, turklāt grūtības skārušas dažas no lielākajām monetārās savienības valstīm. Latvijai šogad prognozē aptuveni 3% izaugsmi - krietni lēnāku nekā pērn, taču joprojām krietni virs vidējā eirozonas tempa.

Janvārī Starptautiskais Valūtas fonds samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi otro reizi trīs mēnešu laikā. Pasaules ekonomikas forumā Šveices pilsētā Davosā fonds paziņoja, ka šogad globālā izaugsme būs vājākā trīs gadu laikā.

Valūtas fons prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5% – par 0,2 procentpunktiem lēnāk nekā tika lēsts oktobrī. Nedaudz vājāka nekā iepriekš prognozēts būs globālā izaugsme arī nākamgad – 3,6%.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarda gan neparedz recesijas iestāšanos, tomēr brīdināja par izaugsmi kavējošiem riskiem – par tirdzniecības saspīlējumiem kā starp ASV un Ķīnu, ģeopolitisko neskaidrību, par Breksitu. Sniegotajā Alpu kūrortā Lagarda aicināja pasaules līderus strādāt kopā, lai risinātu kopīgos izaicinājumus jeb, ekonomiku salīdzinot ar slēpošanu, turēties vienās sliedēs.

Arī eirozonai ievērojami samazināta izaugsmes prognoze šim gadam – no iepriekš lēstajiem 1,9 procentiem līdz 1,3 procentiem, kam par iemeslu liela mērā arī ir neskaidrības globālajā tirdzniecībā. Eiropas Komisija norādīja uz tempu vājināšanos arī lielākajās eirozonas ekonomikās – Vācijā bažas par eksporta rādītājiem, Francijā nedēļām turpinās „dzelteno vestu” protesti, savukārt Itālijā nesen pat oficiāli iestājās recesija. Izmaiņas skaidro Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī.

No 4,7% pērn Latvijai Eiropas Komisija šogad prognozē lēnāku izaugsmi – 3,1% apmērā. Līdzīga prognoze – 3% – ir arī jaunākajā “Swedbank” ekonomikas apskatā. Bankas vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka riski, kas apdraud pasaules ekonomikas izaugsmi, dominē arī Latvijā, jo esam maza, atvērta ekonomika – apmēram divas trešdaļas no iekšzemes kopprodukta viedo eksports. Ir arī iekšējie faktori, norāda Buceniece.

Buceniece vērtē, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, Latvijas ekonomika tagad ir daudz sagatavotāka iespējamiem satricinājumiem pasaulē. Viņa norāda, ka diezgan labā formā ir mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija, eksportētāji spēj noturēta savas tirgus daļas, valdības parāda līmenis salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir diezgan zems.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.