Vēja enerģijas nozare iekārojusi valsts mežus, ar naudu cer samierināt pašvaldības

Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, un pēdējos astoņus gadus vēja enerģijas jauda ir bijusi nemainīga ar nepilniem 80 megavatiem. Lai izpildītu valsts apņemšanos līdz 2030. gadam attīstīt vēja enerģijas apguvi, nākamajos astoņos gados vēja parku jauda būtu jāaudzē desmit reižu. Taču attīstītāju līdzšinējie pūliņi atdūrušies pret pašvaldību noliegumu – lai gan kopumā iedzīvotāji atjaunojamo resursu likšanu lietā vērtē atzinīgi, tiklīdz ir runa par vēja ģeneratoriem tuvumā, sākas straujš noliegums. Tagad vēja enerģijas nozarei ir plāns, kā jaudas strauji attīstīt.

Nupat iedzīvotāji sacēlušies pret grandioziem vēja parku attīstības plāniem Ventspils pusē, kur attīstītājs iecerējis būvēt vēja ģeneratorus rekordistus – līdz 250 metriem augstus un vēl augstākus. Vietējai sabiedrībai tas licis saausīties, jo pat attālāk dzīvojošie tādus deviņu deviņstāvu māju augstuma gigantus redzēšot pa logiem. Iepriekš pēc iedzīvotāju sašutuma paušanas vēja parkiem “nē” pateikušas arī pašvaldības Dobelē un Tukumā. Sabiedrību nespēj pārliecināt nedz detalizēti izpētītā ietekme uz vidi, nedz arī fakts, ka vēja enerģija sevi atpelna bez valsts atbalsta.

Pašvaldību lielo lomu vēja parku bremzēšanā atzīst arī Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Mūsu kaimiņvalstis ar vēja enerģijas izmantošanu tikušas daudz tālāk. Latvijā patlaban ar nepilniem 80 megavatiem ir nemainīgi trešā mazākā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā. Taču Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz, ka pēc astoņiem gadiem noķertais vējš radīs jau 800 megavatu jaudu. Lietuvā šī jauda jau tagad ir septiņas reizes lielāka, bet Igaunija vēju izmanto četras reizes vairāk nekā mēs.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš gausajā vēja izmantošanā vaino ne tikai iebilžu cēlājus iedzīvotājus, bet arī nestabilu politisko atbalstu un normatīvo regulējumu.

Vēja enerģijas ieguves problēma Latvijā gan ir arī krietni izkliedētā apdzīvotība, jo maz ir teritoriju, kur lielā apkaimē neatrastos pa kādai viensētai. Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags uzskata, ka zaļo gaismu vējam pašvaldībās varētu dabūt ar īpašu nodokļu pārdales mehānismu par labu vietvarām vai labākiem investīciju nosacījumiem tur, kur vairāk ražo atjaunojamo enerģiju. Savukārt no cilvēku iebildēm nozare grib tikt vaļā, vēja ģeneratorus liekot valsts mežos.

Nozares valodā runā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns. Ministrija drīzumā plāno nākt klajā ar informatīvo ziņojumu par situāciju vēja enerģijas jomā, piedāvāt likuma uzlabojumus, lai pašvaldībām iedotu tā saukto burkānu par vēja ģeneratoru akceptēšanu, kā arī parkiem piedāvāt valsts mežus.

Vēl viena vieta, kur varētu būt vēja parki un par ko neraizētos sabiedrība, ir jūra, bet tur investīcijas vajadzētu būtiski lielākas. Par šiem jautājumiem pēc mēneša plānota arī Latvijas vēja enerģijas nozares konference.