Pavisam drīz, jau 1. februārī, Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tas nozīmē, ka, nododot plastmasas, stikla un metāla skārdeņu iepakojumu ar speciālu atpazīstamības zīmi, pircējs varēs saņemt depozīta maksu – 10 centus par katru iepakojuma vienību. Depozīta iepakojumu pieņems tirdzniecības vietās, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Rīgā un citās lielajās pilsētās tirdzniecības zāles platībai jābūt vismaz 300 kvadrātmetrus lielai, laukos – 60 kvadrātmetrus lielai. Gatavojoties sistēmas ieviešanai, 1303 tirdzniecības vietās pamazām tiek uzstādīti taromāti un kioski vai nodrošināta iepakojuma pieņemšana manuāli, tomēr par 85 tirdzniecības vietām līgumi vēl nav noslēgti.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina vērtē – lai gan depozīta sistēmas ieviešana uzsākta tikai pirms gada, rezultāti kopumā ir labi, jo 90% no tirdzniecības vietām jau noslēgušas līgumus un uzstāda taromātus.

"Elvi" veikalu tīkla pārstāve Vineta Grigāne-Drande stāsta, ka izveidotas 103 dzērienu depozītu pieņemšanas vietas visā Latvijā. "Elvi" darbojas pēc franšīzes principa un tas nozīmē, ka veikaliem ir daudzi īpašnieki, bet vienots zīmols un arī vienota IT sistēma, kas būtiski atvieglojusi depozīta sistēmas ieviešanu.

Vineta Grigāne-Drande no "Elvi" vērtē, ka depozīta sistēmas ieviešanā nav ņemts vērā, ka Latvijā ir daudz vietas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Uzņēmuma "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka šobrīd lielākais veikalu tīkls, kas nav noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, ir "Beta" ar 28 veikaliem.

Tirgotāji par depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu saņems arī apsaimniekošanas maksu, kas būs par 30% augstāka nekā sākotnēji paredzētā.

Valsts ieņēmumu dienests sola arī turpmāk tirgotājiem skaidrot gan PVN, gan kases sistēmu piemērošanu depozītu sistēmas ieviešanai. Savukārt, pircējiem jāatceras, ka taromātos un veikalos dzērienu iepakojumus varēs nodot tikai ar depozīta marķējumu un tie būs nopērkami no 1. februāra.