Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtē nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.

Pašlaik ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Un vismaz pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka. Tā liecina lielākās meža izsoļu platformas Latvijā "E-silva" ekspertu prognozes. Vadītājs Gints Šnikers raksturo, ka pašlaik esam problēmsituācijas vidū.

Cenu kāpumu pamatā diktē Krievijas agresija Ukrainā un koksnes trūkums Eiropā. Mežu izsolītājs Šnikers paredz, ka tuvākajā laikā gan malka, gan papīrmalka ik mēnesi sadārdzināsies par pieciem procentiem.

Augstās koksnes cenas ir aktivizējušas privātos mežsaimniekus, kas steidzas pārdot koksni. Tādēļ zāģeri no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, tā saka Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts. Tāpēc, gan mazliet pārspīlēti sakot, dīkā stāv zāģbaļķu un finierkluču ražotāji, šajā tirgū pastiprinot deficītu un audzējot izejmateriālu cenas.

Nozares eksperti vērtē, ka vispārējā cenu kāpuma un nenoteiktības apstākļos noliktavas Eiropā esot pilnas ar koksnes galaproduktiem, tāpēc to cenas strauji krītoties. To apstiprina arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš vērtē, ka nozarē drīzumā sagaidāma recesija.

Savukārt līdz ar rudeni izmaiņas gaidāmas arī meža cirtēju darbā, jo daļa no slapjākajiem meklēs sausus, no kuriem koksni var izvest, un tad tirgus noteicēja var vairs nebūt tikai šķelda un malka.