Pāris gadu laikā cena par hektāru lauksaimniecības zemes augusi par piecsimt eiro, bet desmit gadu laikā ir vismaz trīskāršojusies, Zemgalē sasniedzot pat desmit tūkstošus eiro par hektāru. Turklāt karš Ukrainā un uzņēmēju vēlme attīstīt atjaunojamos energoresursus rada apstākļus arī turpmākam cenu kāpumam.

Pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā - Igaunijā. Tā aplēsusi "Luminor" banka. Cenu kāpumu atzīst arī nekustamā īpašuma tirgus kompānija "Latio" - vidēji zeme ik gadu kļūst par desmito tiesu jeb piecsimt eiro dārgāka, pašlaik sasniedzot no 2000 eiro par nabadzīgākajām un grūtāk piekļūstamajām zemēm līdz 6000 un vairāk eiro par auglīgajām.

Mārtiņš Cimermanis, Bauskas novada zemnieks un Lauku konsultāciju centra šefs, skaidro, ka lauksaimniecības zemes pašlaik pirkt var atļauties situētākās nozares: kartupeļu audzētāji, graudaudzētāji, bet pēdējo gadu nu jau arī lopkopji, kam uzelpot ļauj produkcijas cenu kāpums. Cimermanis domā, ka pārskatāmā nākotnē zemes cenas Latvijā izlīdzināsies.

"Luminor" bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ bankas to uzskata par labu ķīlu. Sadārdzinājumu veicina Ukrainas karš, jo tā ir liela labības eksportētāja, bet daudzos laukos ražas nebūs, tāpēc produkcijai kāps cenas, audzējot arī interesi par zemi. Tāpat nerimstoša ir ārvalstu investoru interese pēc mūsu zemes, bet enerģijas cenu skriešana debesīs daudzus mudina meklēt zemi vēja parkiem.

Eksperti gan atturas prognozēt cenu griestus tuvākajos gados un vai Latviju sagaida, piemēram, Vācijā šur tur vērojamais, ka labas zemes hektārs maksā pat 40 tūkstošus eiro. Sludinājumos gan arī pašlaik nereti varot vērot vēlamās, nevis reālās cenas. Tā vērtē biedrības "Zemnieku saeima eksperts Mārtiņš Trons.

Latvijas divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemju arvien papildina arī no krūmiem attīrītās un ielabotās augsnes.