Zemnieku saeima: jauniešiem jāļauj strādāt vairāk

Biedrība "Zemnieku saeima" vēlas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu pagarināt jauniešu nodarbinātības laiku. Esošais regulējums Darba aizsardzības likumā liedz jauniešus iesaistīt, piemēram, zemnieku saimniecībās vai arī ražošanas uzņēmumos uz pilnu slodzi. Tas neveicina jauniešu iesaisti darba tirgū, uzsver biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji. Darbaspēks Latvijā ar katru gadu samazinās, bet, ļaujot jauniešiem strādāt ilgāk, varētu šo problēmu darba tirgū mazināt.

Ne tikai augti kvalificētu darbinieku kā, piemēram, mediķu trūkums jaušams Latvijas darba tirgū, trūkst vienkāršo darba roku, ar to saskaras visas nozares, arī lauksaimniecības sfērā. Risinājums - viesstrādnieki vai, kā piedāvā biedrība "Zemnieku saeima", jādod iespēja dot darbu jaunajai paaudzei.

Ja mēs vēlamies iztikt bez trešo valstu darba spēka, tad mums ir jārada apstākļi, lai tie jaunieši, kas vēlas integrēties darba tirgū, varētu strādāt un redzēt to darba procesu,” saka biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Šobrīd to liedz likumdošana un neļauj legāli iesaistīt jauniešus darba tirgū, tostarp zemnieku saimniecībās.

“Jaunieši var strādāt no 14 gadiem, tajā pašā laikā likumdošanā ir noteikts, ka viņi nevar strādāt ilgāk par 4 stundām. Tālāk,  kad viņi sasniedz 16 gadu vecumu un var  iegūt traktortehnikas vadītāja apliecību, nevar to laika posmu, kas mums nepieciešams saimniecībās strādāt. Mums darbaspēks uz sezonu ir nepieciešams, bet diemžēl esošais likums liedz viņus pieņemt darbā, ” skaidro Juris Lazdiņš.

Jaunajai paaudzei jādod iespēja strādāt. Reāli jaunieši jau šobrīd strādā, savu vecāku saimniecībās, taču ļaut likumīgi strādāt arī citās saimniecībās vai uzņēmumos  būtu likumsakarīgi, saka  LLKC Daugavpils biroja vadītājs Guntars Melnis.

14 gadi ir pietiekami liels vecums, lai varētu strādāt. Ja viņš vēlas savu specialitāti apgūt daudz agrāk nekā skola to ļauj, tad varam sākt viņus ieinteresēt jau agrāk, lai saprot, kādas ir nozares. To var darīt arī 12 gadu vecumā. Mēs redzam, kas notiek, kad pēc vidusskolas iznāk skolēni, kuri neko neprot darīt.”

Protams, ka tik lielā saimniecībā, kā Zālītes, Eglaines pagasta Ilūkstes novadā, kā stāsta saimnieks Vitolds Kveders, arī  jauniešu darba spēks pastarpināti tiek izmantots, tiesa pie jaunās un dārgās tehnikas saimniecībā – nē, tam citas sfēras, taču jauniešu piesaiste darbam atbalstāma.

“Mana saimniecība ir pakalpojumu kooperatīvs, kas apvieno 21 zemnieku saimniecību. Protams, ka tos jauniešus jau izmanto vecāki, kas saimnieko un ir mūsu kooperatīva biedri, bet  pie jaunās tehnikas jau nevar laist. Pie lopiem, dārzeņus novākt, piemājas dārziņos, kaltē graudus pašķūrēt. Svarīgākais ir jauniešus pieradināt pie darba, lai viņi aizrautos ar lauksaimniecību  un tiektos pēc tā,” tā Vitolds Kveders.

Pašiem jauniešiem jādod iespēja izvēlēties, ja vēlas strādāt, iespēja jādod, saka arī vēl vienas Ilūkstes novada zemnieku saimniecības īpašnieks Maigurs Krievāns, tas veido darba tikumu.

Lai ļautu jauniešiem brīvi izvēlēties darba laika garumu, neatkarīgi no vecuma, "Zemnieku saeima" arī vēlas mainīt darba likumdošanas  regulu.

Tas neskar tikai lauksaimniecības nozari, bet arī citas sfēras, kur labprāt jauniešu ņemtu darbā. Ja jaunietis vēlas un grib strādāt, lai tā būtu pašu jauniešu izvēle, cik tās stundas strādāt, nevis, lai to nosaka likumdošana normatīvajos  aktos,” uzsver  biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Darbaspēks Latvijā ar katru gadu samazinās, ja vēlamies saglabāt  ražošanas apmērus, kādam tas būs jāaizstāj.