Alternatīvās enerģijas, jo īpaši alternatīvo elektroenerģijas ražošanas avotu, attīstība pēdējās desmitgadēs ir pieaugusi, īpaši pēc naftas krīzēm, kas Eiropas Savienību skāra 20.gadsimta 70.gados un 80.gadu sākumā. Šis impulss ir tikai paātrinājies līdz ar klimata krīzi un Eiropas Savienības Zaļo kursu, nemaz nerunājot par jaunākajiem ģeopolitiskajiem notikumiem, uz kuriem norāda Vācijas vicekanclers un Zaļās partijas biedrs Roberts Hābeks.

Kārtējā „Eurnet Plus Green Deal” jeb „Zaļā kursa” podkāsta epizodē kopā ar kolēģiem no Eiropas aplūkojam to, kā mēs, eiropieši, varam ietekmēt tā dēvēto “zaļo pāreju”, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi. Šoreiz par vēja un saules enerģiju.

Tradicionāli elektroenerģiju Eiropā ražo no kodolenerģijas, oglēm un dabasgāzes. Taču visiem trim avotiem ir lieli trūkumi: kodolenerģija rada atkritumus, kas ir radioaktīvi un bīstami cilvēku veselībai tūkstošiem gadu; ogļu dedzināšana ne tikai ievērojami veicina siltumnīcas efektu, bet arī izdala toksiskas un kancerogēnas vielas gaisā, ūdenī un augsnē; un attiecībā uz gāzi, izņemot to, ka tā ir arī ogļūdeņradis, šodien galvenās bažas rada Eiropas Savienības lielā atkarība no importa no Krievijas.

Tāpēc bloks aktīvi strādā pie elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanas. Mērķis ir tīrāki, ilgtspējīgāki enerģijas avoti, kas ir arī uzticami, par pieņemamu cenu un dod enerģiju pašmājās. Atjaunojamo energoresursu strauja izvēršana ir „REPowerEU” plāna pamatā. Tā ir Eiropas Savienības iniciatīva, lai izbeigtu savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā ieviesuši zaļo gaismu Atjaunojamās enerģijas direktīvas pārskatīšanai, kuras jaunais mērķis ir līdz 2030.gadam gandrīz dubultot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru no pašreizējiem 22 procentiem līdz 42,5 procentiem. Iepriekšējais mērķis bija 30 procenti.

Saskaņā ar Portugāles Atjaunojamo energoresursu asociācijas prezidenta Pedro Amarala Horhes teikto, tā ir lielāka vienošanās, nekā šķiet. Tas, protams, ir lieliski uz papīra, bet kā tas izskatās praksē? Žurnālisti no Eiropas to vaicāja ekspertiem un citām ar šo tematu saistītām personām.

Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt enerģētikas sektora zaļo pāreju, pastāv visas iespējas, ka jauninājumos tiks ieguldīts vairāk Eiropas Savienības resursu, un tas savukārt nesīs augļus.