Lai piesaistītu mediju uzmanību, radikāli vides aktīvisti rīko nevardarbīgas pilsoniskā nepakļaušanās akcijas. Bet vai šīs akcijas patiešām darbojas?

Pēdējos mēnešos vairāki Eiropas līderi ir aicinājuši palēnināt zaļo regulējumu Eiropas Savienībā. Tuvojoties 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, arvien skaļāk izskan aicinājumi īstenot „pragmatiskāku” zaļo pāreju, bloka līderiem mudinot lielāku uzmanību pievērst ekonomiskajām un sociālajām problēmām, jo īpaši pieaugošajai dzīves dārdzībai. Tajā pašā laikā vairākās dalībvalstīs zaļās partijas zaudē pozīcijas, savukārt partijas ar konservatīvu programmu, šķiet, uzplaukst.

Tomēr fakts, ka zaļā pāreja vairs nav „modē” un ka politiķi to nemanāmi cenšas pārbīdīt zemāk savā darba kārtībā, nepadara šo jautājumu mazāk aktuālu. Šāda situācija varētu mudināt dažus vides aktīvistus veikt vēl radikālākus pasākumus, lai pievērstu mediju un sabiedrības uzmanību klimata krīzei.

Šajā „Euranet Zaļā kursa” raidierakstā runājam par vides aktīvismu un tā robežām.