Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ziemassvētkos visticamāk daudzi zem eglītes atradīs dāvanas, bet, lai to iegūtu, ir jāskaita kāds dzejolītis vai jāskandē dziesmiņa. Tā ir tradīcija jau paaudžu paaudzēs. Vai dzejoļu un citu tekstu iemācīšanās no galvas palīdz smadzenēm attīstīties un vai mūsdienās skolās šī prasme tiek kā īpaši trenēta. Ģimenes studijā uzklausām jaunākās atziņas pedagoģijā un neiroloģijā par šo jautājumu.

"Pirms mācīties mācīties kaut ko no galvas, skolēniem ir svarīgi saprast, kādēļ viņi to dara. Ko ar to dzejoli iesāks, ne tikai iemācīties un noskaitīt, kādam priekšnesumam, sūtīs kā sveicienu, varbūt savam priekam. Lielākiem var arī paskaidrot, ka tas ir, lai trenētu atmiņu," par dzejoļu mācīšanos stāsta Rīgas Starptautiskās skolas pamatskolas un pirmsskolas programmas koordinatore Ginta Kārkliņa. Ja var izvēlēties, kādus dzejoļus mācīties, var vieglāk tam pieķerties."

Kāpēc vēlams mācīties dzejoļus vai kādus tekstus no galvas un kādas domāšanas prasmes tas attīsta, skaidro "RigaBrain" saimnieks, ergoterapeits un smadzeņu treniņu pārzinātājs Pēteris Urtāns un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Zanda Priede.

Visvairāk dzejoļus mācās mazie bērni, it sevišķi pirmskolā, jo tas attīsta arī valodas prasmes. Jau skolā ir daudz cita satura, kas jāapgūst, un apgūstamo dzejoļu skaits sarūk.

Uzklausām arī mammas Lindas Nauzeres pieredzes stāstu, kā viņa kopā ar vīru savam piecgadniekam, gatavojoties bērnudārza daiļlasīšanas konkursam, iemācīja Rūdolfa Blaumaņa 14 pantus garo poēmu "Talavas taurētājs".