Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mans bērns sūdzas par apģērbu, kas kož, vai apģērba birkām, kas saskaras ar ādu. Viņš satraucas trokšņainās vietās, pamana un jūt nepatiku pat pret vieglām nepazīstamām smaržām. Tās ir tikai dažas pazīmes, kas raksturo cilvēku ar paaugstinātu jutību. 

Īpaši jūtīgiem bērniem var traucēt gaisma, skaņas, raupjāki audumi un arī emocionālā slodze. Kā saprast, vai bērns ir šāds "īpaši jutīgais" un kā ar ikdienas izaicinājumiem palīdzēt gan bērnam, gan viņa vecākiem, plašāk stāstām Ģimenes studijā.

Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa skaidro, ka hipersensitivitāte jeb paaugstināta ķermeņa jutība var cilvēkam parādīties jebkurā dzīves posmā, bet maziem bērniem, kamēr viņi aug, tā ir īpaši pamanāma, jo viņi nemāk vēl regulēt savas emocijas un nemāk arī tikt galā ar šīm sajūtām.

Sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa norāda, ka hipersensitivitāte ir temperamenta iezīme, kas ir iedzimta un tā ir pamanāma no dzimšanas.

"Ja pieaugušie prot ar šo temperamentā iezīmi sadzīvot un ir pielāgojušies, bērniem patiešam ir grūtāk, ko viņiem sevi ir arī grūtāk regulēt. Tas izpaužas uzvedībā. Vecāki reizēm saka - bērns ir kaprīzs vai niķīgs, bet patiesībā bērns nav ne kaprīzs, ne niķīgs, bet reaģē uz nepatīkamiem ārējās vides stimuliem un pārāk spēcīgiem priekš viņa stimuliem. Tas var izpausties kā neapmierinātība, raudulīgums, aizkaitināmība, ko bērns var demonstrēt. Var būt gan emocionāli, gan fiziski nemierīgs," norāda Inese Lapsiņa

"Ir bērni, kas saka, man šīs krāsas nepatīk, jo tās briesmīgi smird, vai šī ir briesmīga zeķe, jo ir tik ārkārtīgi kodīga. Fiziskais jutīgums nozīmē, ka kaut kādi vides stimuli, kas rada diskomforta sajūtu," turpina Inese Lapsiņa.

Maziem bērniem diskomfortu var radīt arī kustības, piemēram, nepatīk šūpoties, kas citiem var šķist dīvaini.

"Ja bērns ir nometies zemē un kliedz, vecākiem šķiet lieliska ideja viņu pacelt gaisā un nest. Ir bērni, kuriem tieši no pacelšanas kustības var sākties ļoti spēcīgas reakcijas un pat histērija," analizē Līga Bērziņa. "Kad sensorā pārslodze ir milzīga, jārēķinās un jārespektē, ka ir bērni, kuriem nepatīk, ka ar viņiem runā. Vecāki grib kaut ko teikt, grib nomierināt, bet bērns raud vēl vairāk. Vai otrādi, vecāks valdās, tad pasaka dažas frāzes un bērns eksplodē. Jārespektē, ka ir bērni, kam šādos saasinājuma brīžos var nepatikt apskāvieni, jo viņiem visa ir par daudz."

Ir bērni, kas nogurst no lieliem pasākumiem un nelabprāt uzturas ballītēs, tāpat bērniem var būt garšas jutīgums, kādas noteiktas garšas var šķist ārkārtīgi nepatīkamas.

Uzklausām arī vecāku pieredzes stāstus. Mamma Līga norāda, ka vecākiem ir jāsaprot, ka arī mazam bērnam var būt pilvērtīgs viedoklis par to, kas patīk. Viņa iesaka nepirkt dārgas drēbes, ja pamana, ka kaut kas īpaši patīk jutīgam bērnam, nopirkt, piemēram, četrus vienādus kreklus.