Ģimenes ikdiena Auļukalnā: radošā darbošanās mijas ar muižas atjaunošanas darbiem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Stāstniece Inita Šalkovska un mūziķis un mākslinieks Mikus Čavarts ir vecāki diviem bērniem - četrgadniecei Ausmai un Miervaldim, kurš tūlīt svinēs savu pirmo dzimšanas dienu. Viņu mājas jau vairākus gadus ir Auļukalna muiža, kurai vēlas atdot aizgājušo gadu spožumu, tāpēc radošā darbošanās mijas ar nebeidzamajiem muižas atjaunošanas darbiem. Viņi vēlas to darīt lēnām, ļaujot dabai ap muižu būt. Kā rit ģimenes dzīve laukos, interesējamies Ģimenes studijā.

"Ēka ir tādā stāvoklī, ka  te visu laiku būs ko darīt," par muižu, kuru iegādājies pirms vairākiem gadiem stāsta Mikus Čavarts. "Šobrīd var redzēt mūsu restaurētās zāles durvis, logus."

Inita Šalkovska smej, ka viņa jau dabūjusi vīru ar muižu, bet sarunas laikā atklāj, ka tieši viņa ir bijusi tā, kas mudinājusi ģimeni pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Auļukalnā.

"Interesanti šajā vietā ir tas, ka pakāpeniski nāk sajūta par Auļukalna kompleksa ainavisku, par to, ka ir ļoti īpatnējs ovāls paugurs, kuram daļēji ir izveidotas terases. Mēs arī atbrīvojām skatu. Pāri nedaudz var redzēt Auļukalna ezeru. Šodien tas jau cits īpašums," turpina iepazīstināt Mikus Čavarts.

Ir grūti pateikt vienā teikumā, lai sabiedrībai būtu skaidrs, un pēc 20 gadiem var atbraukt paskatīties, par to kā rit dzīve muižā un kā tā pārtop, bilst Inita Šalkovska.

"Telpa uzliek atbildību, ka te ir nedaudz sabiedriska visa vide, jāveido tā, lai varētu kaut kas notikt, kādi pasākumi. Cilvēki varētu vienkārši apciemot, apskatīties," uzskata Mikus Čavarts.

Inita Šalkovska iepazīstina, kā notiek atjaunošana, kā pārtop vecās durvis, kā tās tiek atjaunotas, lai arī vienkāršāk un lētāk būtu uztaisīt jaunas. 

"Mūsu durvīs iekšā ir vecai laika plūdums un tā sajūta ir tā, ko gribam nodot cilvēkiem, kuri šeit atbrauc. Kaut kas uzreiz vienā rāvienā var būt gatavs laimīgas sakritības dēļ. Viss top pamazām, visam ir savs sākums un gals, kas ir arī sākums," uzskata Inita Šalkovska.

"No vienas puses dzīvo mierīgi, no otras - darbs dzen darbu, bet vienkārši jāmācās nepārdzīvot par to, ko nevar izdarīt un jāpriecājas par to, ko var izdarīt."

Vecāki ir pārliecināti, ka bērniem apkārt nevajag sterilu vidi un muižā tā noteikti tāda nav. "Cilvēkam ir labi saskarties ar vidi, kāda tā ir, nevis veidot mākslīgu burbuli apkārt," uzskata Mikus Čavarts.

Inita Šalkovska uzskata, ka nevajag kaut ko darīt noteikumu vai stila pēc. Tā ir tikai daļa no nemiera.

Inita mājās arī pati cep maizi un šajā procesā labprāt piedalās arī mazā Ausma. Viņa jauc miltus. Pagaidām cep elektriskajā cepeškrāsnī, bet Initas sapnis ir iebūvēt arī maizes krāsnī un tajā cept savu maizi.

"Kad es samīcu maizi - 10 - 12 litru ūdens un padsmit kilogrami miltu, tad man tajā dienā un nākamajā ir pārliecība, ka viss ir kārtībā, ka pasaulē viss ir kārtībā," atzīst Inita Šalkovska.

Lielas mājas priekšrocība, var arī ar riteni pa istabu izbraukāties, bet lauku dzīves priekšrocība - iespēja bērniem spēlēties ar īstām lietām. Mikus Čavarts uzskata, ka bērniem jādod īstas lietas, tas, ar ko paši pieaugušie darbojas. Mazā brāļa mīļāka rotaļlieta ir dušas klausule un arī rabarbera kāts ar visu lielo lapu.

Tā kā Inita Šalkovska ir stāstniece, izskan arī pasaka raidījumā.