Grūtnieču aprūpi krīzes laikā nodrošina; iesaka arī konsultēties attālināti

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lai arī ir ārkārtas situācija, lielā mērā kā ierasts turpinās grūtnieču aprūpe, ar atsevišķiem ierobežojumiem un atkāpēm, atzīst speciālistes raidījumā Ģimenes studija un mudina sievietes izvērtēt nepieciešamību apmeklēt ārstu klātienē.

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa norāda, ka nav mainījusies aprūpe slimnīcās un stacionāros, sniedzot neatliekamo palīdzību, arī dzemdību palīdzību.

Šobrīd Starptautiskās organizācijas rekomendē pēc iespējas samazināt grūtnieču aprūpes vizītes, atstājot vien būtiskās reizes.

"Slimība ir salīdzinoši jauna un tas ir liels izaicinājums ārstiem, gan vecmātēm, kas aprūpē grūtnieces, arī pašai sievietei ir pietiekami daudz satraukuma par notiekošo," atzīst Veisa.

Speciāliste norāda, ka Latvijā Ministru kabineta noteikumi nosaka, cik bieži ārsts jāapmeklē un kādas analīzes jāveic grūtniecības laikā veselai sieviete.

"Ja ir sarežģījumi, viņai gan vizīšu skaits, gan analīžu skaits varētu būt lielāks," atzīst Veisa.

Tāpat ir vizītes, kur pacients var sazināties attālināti ar speciālistu, ir arī izmeklējumi, no kuriem var atturēties šobrīd. Vizīte pie ārsta jāatceļ pašas drošībai un to cilvēku, kurus sastaps, drošībai, ja sieviete pati ir saslimusi vai saaukstējusies, vai kāda viņas kontaktpersona ir saslimusi ar Covid-19, vai ir pašizolācijā.

"Nevajag uztraukties, ja vizīte vai analīzes notiks nedēļu vai divas vēlāk. Ideāli, ja izdodas sazināties ar savu vecmāti vai ārstu," atzīst Veisa.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas vadītāja, ginekoloģe Ieva Mālniece norāda, ka ikdiena ir ļoti mainījusies slimnīcā. Viņa aicina grūtnieces nākt vienas bez pavadoņa uz vizīti. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus. Tos, protams, lieto mediķi, kā arī klīnika plāno, lai pacienti nesatiekas.

"Situācijās, kad ir aizdomas par bērniņa veselības stāvokļa izmaiņām, mammas drīkst vērsties klīnikā ārpus noteiktās vizītes laika un saņems palīdzību," skaidro Mālniece.

Viņa atzīst, ka grūtnieces ir dubultā satrauktas, viņas ir satrauktas ne tikai par situāciju valstī, bet vai vizīte notiks. Līdz šim bija satraukums par bērniņa veselību, tagad tām pievienojušās citas bažas. Tajā pašā laikā ārste aicina pacientes būt saprotošas pret saviem ārstiem, jo viņu nav daudz un viņi ir jāsaudzē.

Dūla Jana Biezā atzīst, ka topošajām māmiņām top tēma ir, vai partneris varēs piedalīties dzemdībās. Tas satrauc sievietes, bet Biezā vērtē, ka faktors, ka partneris nevarēs piedalīties dzemdībās, saasina sievietei bailes no dzemdībām kā tādām.

“Esmu novērojusi, ka zem šim bažām, ka partneris nevarēs būt klāt, slēpjas bailes no dzemdībām kā tādām,” bilst Biezā.

Būtiski topošajai māmiņai ir formulēt sev to, kas tad īsti satrauc.

“Dzemdības ir pamatīgs darbiņš tieši sievietei, un ir brīnišķīgi, ja klāt var būt atbalsta personas. Tomēr tas ir lielākoties sievietei veicams darbs,” komentē Biezā.

Psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande norāda, ka kreņķi un satraukums par dzemdībām ir normalitāte. Daba tā sievietes gatavo tam, ka notiks kaut kas ļoti svarīgs un tam ir jāmobilizējas.

Viņa rosina grūtnieces aprunāties ar savām mammām, vecmāmiņām, kā viņas dzemdēja, kā arī domāt, ko pati varu darīt dzemdībās, lai palīdzētu sev un bērnam.

Arī Zande piekrīt teiktajam, ka dzemdības ir pirmām kārtām sievietes darbs.