Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Iekļaujošā izglītība paredz, ka arī bērni ar īpašām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošā skolā kopā ar saviem vienaudžiem. Eiropas speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūras sniegtā definīcija par iekļaujošo izglītību ir šāda: iekļaujošā izglītība ir process ar mērķi nodrošināt, ka visiem izglītojamiem jebkurā vecumā ir pieejamas jēgpilnas augstas kvalitātes izglītības iespējās kopā ar saviem draugiem un vienaudžiem vietējā kopienā. Kā vēlamais tiek realizēts dzīvē? Raidījumā Ģimenes studija uzklausām speciālistus, kā arī īpašo bērnu vecākus un arī tos, kuru bērnu mācīšanās process skolā šī iemesla dēļ apgrūtināts. Raidījuma viešņas: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore Dita Nīmante, Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kalniņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Speciālisti norāda, ka dzīvē situācijas ir dažādas un ne vienmēr un ne visus bērnus var iekļaut. Tas ir atkarīgs no bērna diagnozes un arī, kādu atbalstu piedāvā izglītības iestāde, tāpat, cik gatavi ir vecāki sadarboties ar izglītības iestādi.

Ja ir skolā visi priekšnosacījumi, teorētiski jebkurš bērns var mācīties ikvienā izglītības iestādē, bet reizēm tā ir “neiespējamā misija”. To atzīst arī pedagogi.

"Skolotājam nav apgrūtinājums ne neredzīgs, ne nedzirdīgs, ne bērns ratiņkrēslā, ne bērns ar dažiem mācīšanās traucējumiem, vislielākais apgrūtinājums ir tad, ja blakus diagnozei bērnam ir nopietni uzvedības traucējumi. Tad cieš visa klase," norāda Inese Kalniņa.

"No vienas puses skola atbildīga, ja vecāki izsaka vēlēšanos, ka bērns mācītos konkrētajā skolā. Taču bieži ne tikai skola nav gatava tam, ka bērns mācīsies šajā parastajā skolā, bet arī pašvaldība, kuras pārziņā ir konkrētā skola, nav tam gatava," uzskata Inese Kalniņa.