Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Vecāku pieredze liecina, ka bērniem ar īpašām vajadzībām iespējas apmeklēt interešu izglītības nodarbības ir dažādas. Teju katrs gadījums ir jāvērtē individuāli.

Neatkarīgā izglītības biedrības vadītāja, privātās vidusskolas “Patnis” dibinātāja Zane Ozola, kura ir arī īpašā bērna mamma. raidījumā Ģimenes studija stāsta, ka sākusi meklēt iespējas savam pusaudzim nodarboties ar sportu. Viņas secinājums - tādu nav Rīgā.

"Es meklēju internetā piedāvājumus un sapratu, ka tādu nav, jo neparādās teikums vai uzraksts, ka šeit ir programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Es kā pedagogs skaidri zinu, ka manu bērnu nevar iekļaut parastā vieglatlētikas pulciņā sporta skolā," atzīst Zane Ozola.

Vecāku iniciatīvas rezultātā skolā "Patnis" ir izveidots interešu izglītības pulciņš, tiesa, mākslas jomā, jo to atļāva pieejamie resursi. Šogad vēlas veidot arī sporta un mūzikas pulciņus. Tie ir pulciņi tieši bērniem ar īpašām vajadzībām.

Zanes Ozolas veiktā nelielā vecāku aptauja par interešu izglītības iespējām bērniem ar īpašām vajadzībām liecina, ka skola piedāvājumu nodrošina, bet bērniem ar to nepietiek.

Viņa norāda, ka tas nozīmē, ka šādi pulciņi ir vajadzīgi bērniem ar īpašām vajadzībām. Vecāki arī norādījuši, ka ir arī gatavi maksāt par interešu izglītību saviem bērniem. Vecāki ir gatavi iesaistīties un darīt.

"Problēma eksistē. Ir labi tie gadījumi, kas realizējas. Mans gadījums ir tas, ka es neredzu iekļaujošo izglītību savam bērnam kā izeju. Tādi noteikti ir arī citi bērni.

Tāpēc mans piedāvājums, mūsu piedāvājums ir tieši speciāla izglītība speciāliem bērniem," norāda Zane Ozola.

Viņa jau ir vērsusies Rīgas domes Labklājības un arī Izglītības departamentā, lai interesētos par iespējām ieceri īstenot.

Ģimenes studija sazinājās ar mammu Līvu Veiherti, kurai ir meita ar īpašām vajadzībām. Viņa apmeklē dažādus interešu izglītības pulciņus pēc skolas. Līva Veiherte atzīst, ka viņas pieredze ir pozitīva šajā jomā, bet daudz ir atkarīgs no pedagoga, arī vecākiem jāizvērtē, vai bērns var iekļauties konkrētā vidē. 

Pieredzē dalās Aizkraukles novada vidusskolas programmēšanas skolotājs un robotikas pulciņa pasniedzējs Guntis Romanovskis, kura pulciņa darbojas puisis ar īpašām vajadzībām. Skolotājs atzīst, ka sākumā vajadzējis puisim nedaudz vairāk uzmanības veltīt, bet viņš ir gatavs mēģināt, ja vēl kāds vēlas pie viņa mācīties.

Arī Guntis Romanovskis bilst, ka daudz kas ir atkarīgs individuāli, kādas ir bērna vajadzības un vai viņam der konkrētās nodarbības.

Rīgas tehniskā jaunrades nama direktora vietniece izglītības jomā Līga Okste skaidro, kādas ir šajā izglītības iestādē iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām apmeklēt pulciņus. Viņa min, ka ēka ir sena un nav sevišķi piemērota bērniem ar kustību traucējumiem. Ir grūtāk, bet tas nav šķērslis.

Raidījuma otrajā daļā sarunā iesaistās arī programmas „Latvijas Skolas soma" vadītāja Aija Tūna. Analizējam, vai "Latvijas Skolas somas"  piedāvājums ir atbilstošs un pieejams bērniem ar īpašām vajadzībām.