Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Nereti izskan viedoklis, ka jaunieši neprot izteikties dzimtajā valodā, kā arī pareizrakstība viņiem sagādā zināmas grūtības. Kādi iemesli – mainījusies valodas vērtība vai arī skolās pārāk zemas prasības, apgūstot latviešu valodu, diskutējam Ģimenes studijā.

Pirms dažām nedēļām , viesojoties raidījumā Ģimenes studija un analizējot jauniešu profesiju izvēli, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens norādīja, ka viņu dara bažīgu vidējās izglītības kvalitāte un tas, ka „latviešu valodas zināšanas ir vienkārši baisas un līmenis pasliktinās no gada uz gadu”.

Par jauniešu latviešu valodas prasmēm diskutē 49. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Jegermane, Laura Tidriķe, pētījusi jauniešu valodu un secinājumus apkopojusi grāmatā „Jauniešu valoda”, Elīna Griniece, izglītojusies un strādājusi ārvalstīs, tagad atgriezusies Latvijā. Viņa strādā attālināti un darbā lieto angļu valodu. Studijā arī Monika Ivanova, kura absolvējusi 9. klasi.

Valodas kvalitāte pasliktinās, piekrīt Anita Jegermane, bet atzīst, ka tik traģiski nedomā, jo redz jauniešus, kas cenšas apgūt valodu. Viņa vērtē, ka kopējas tendences liecina, ka skolēniem sarūk vārdu krājums. Pirmām kārtām, jo viņi negrib lasīt daiļliteratūru. "Kuri ģimenē pieradināti, ka daiļliteratūra ir vērtība, tiem arī valoda ir citāda," norāda skolotāja.

Elīna Griniece atzīst, ka biedrībā „Ar pasaules pieredzi Latvijā”, kuru viņa pārstāv, "saziņas valoda ir briesmīga, ar daudz starptautiskiem izteicieniem, vārdiem, saīsinājumiem". Tajā pašā laikā ir tik daudz vārdu savienojumu, kas citās valodās kādu konceptu izsaka labāk. „Dažkārt, vēloties izteikties kodolīgāk un krāsaināk, nākas secināt, ka ir jomas, kurās vārdu krājums latviešu valodā ir par mazu,” vērtē Elīna Griniece.