Māsu un brāļu attiecības mazotnē mēdz būt milzīgs izaicinājums vecākiem, nemitīgi izšķirot strīdus un uzklausot bērnu sūdzības. Kas ietekmē bērnu savstarpējās attiecības ģimenē un kā novērst konfliktsituācijas, skaidrojam Ģimenes studijā. Vai vecākiem bērnu ķīviņi ir jāizšķir, vai tie ir jāignorē, skaidrojam kopā ar trīs bērnu mammu Maiju, divu meitu tēti Edvardu un psiholoģi Ingu Skreituli-Pikši.

  • Strīdi starp brāļiem un māsām ir dabiska parādība.
  • Strīdi starp brāļiem un māsām ir daudz izteiktāki, nekā strīdi ar vienaudžiem, jo ir par ko pacīnīties, viņiem ir svarīga vecāku uzmanība.
  • Strīdus daudz vairāk var redzēt mazāku bērnu starpā, jo viņi mācās dalīties un apgūst uzvedības modeļus.
  • Grūtāk ir pirmajam bērnam, jo viņš ir izbaudījis situāciju, ka vecāki ir tikai mani. Otrajam bērnam jau vieglāk, jo viņš ir ienācis situācijā, kur jau ir jādalās. Tur ir vairāk vēlme konkurēt, līdzināties, arī pierādīt sevi.
  • Starp bērniem pirmsskolas vecumā strīdi mēdz būt intensīvāki, jo viņi nespēj pietiekami labi regulēt savas emocijas, nav labi attīstītas konfliktu risināšanas prasmes un vecāku izmanība ir vairāk vajadzīga.
  • Jo bērns aug lielāks, viņam svarīgāks kļūst notiekošais ārpus ģimenes un attīstītas emociju regulācijas prasmes, strīdi kļūst retāki un tiek atrisināti piemērotākā veidā.
  • Bieži brāļu un māsu strīdi bieži pastiprinās, ja bērni jūt, ka vecāku attieksme nav taisnīga.
  • Pētījumi rāda, ja vecāki vienmēr jaucas bērnu strīdos, viņi strīdas vairāk. Tas rāda, ka viņi pievērsuši uzmanību. Ja vecāki neiejaucas, bērniem ir nepieciešams iemācīties strīdus risināt pašiem.
  • Ja vecāki iejaucas, jaunākie bērni bieži iemācās provocēt un tad reizēm nevar zināt, kādi bija sākotnējiem iemesli strīdam.
  • Vidējam bērnam ir daudz vairāk ko dalīt gan ar vecāko bērnu, gan jaunāko, bet vidējie bērni arī iemācās būt labāki diplomāti un sadarboties.