Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Latvija ir 1.vietā OECD valstīs pēc mobinga rādītājiem skolās – katrs trešais mūsu skolēns cieš no mobinga. 54% skolēnu, kuri ir vardarbības upuri, nav vērsušies pēc palīdzības, bet 62% skolotāju atzīst, ka skolā nav bijušas apmācības par mobingu. Šie ir tikai daži skaitļi no nevalstisko organizāciju memoranda, kas noslēgts, lai veicinātu mērķtiecīgas mobinga prevencijas un novēršanas sistēmas ieviešanu Latvijā. 

Memoranda autori arī uzsver, ka mobinga problēma Latvijas skolās ir tik izplatīta, ka šobrīd ar atsevišķu kampaņu vai mācību stundu to nebūs iespējams samazināt. Ir nepieciešama sistēmiska pieeja valsts un katras skolas līmenī. 

Ģimenes studijā interesējamies, kā pandēmijas laikā sokas cīņa pret mobingu, vai tas ir samazinājies un kā mainījies skolēnu vidū, kā arī par risinājumiem, kas mobinga iero ierobežošanai tiek plānoti un īstenoti valsts mērogā.

Mobings bērnu un jauniešu vidū ir emocionāla, fiziska vai sociāla vardarbība starp vienaudžiem, kas tiek īstenota tīši ilgstošā laika periodā klātienē vai digitāli, kā arī spēku samērs starp mobingā iesaistītajiem nav līdzvērtīgs. Mobingā parasti ir iesaistītas vismaz trīs puses - upuris, pāridarītājs un vērotāji.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece atzīmē, ka ņirgāšanās un mobinga jautājumi bijuši aktuāli arī pirms Covid laika. Veselības ministrija,  sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Labklājības ministriju kopā strādā pie konceptuāla ziņojuma par ņirgāšanās izplatības mazināšanu izglītības iestādēs un meklē kopīgus risinājumus situācijas risināšanai.

Inga Birzniece  norāda, ka līdz šim veiktas dažādas aktivitātes, bet darbība bijusi sadrumstalota ņirgāšanās izplatības mazināšanai, līdz šim nav bijis vienota rīcības plāna vai rekomendāciju.

 "Skolēni atbild, ka daļa arvien ir saskārušies ar mobingu un tā bijusi emocionāla aizskaršana vai kibermobings. Samazinājusies fiziska aizskaršana attālināto mācību laikā," situāciju pandēmijas laikā raksturo sociālā projekta "Neklusē" vadītāja Marika Andžāne. Viņa norāda, ka šobrīd notiek aptauja, kā mainījies mobinga līmenis šajā mācību gadā.

Lai arī nav konkrētu datu, Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens vērtē, ka mobings ir problēma lielākajā daļā Latvijas skolu, jo tur kur vienuviet ir daudz bērnu, arī darba vietās, tur eksistē savstarpējā mijiedarbība un arī mobings.

"No šāda viedokļa man grūti noticēt, ka lielā daļā Latvijas skolu šī problēma nav," bilst Edgars Plētiens. "Tas, ka mēs mēģinām to kaut kādā veidā noslēpt, ir drosmes jautājums runāt atklāti par to, kas notiek."

Runājot par attālināto mācību laiku, viņš atzīst, ka nav saņēmis konkrētas norādes par mobingu, situācijas ir kļuvušas mazāk aktuālas.

"Arī klatienes situācijās vērojām, ka jauniešu grupiņās, kurās viņi atrodas, eksistē nosacīti negatīvā mijiedarbība. Šis kibermobings eksistē arī klātienes procesa laikā un īsti nav nekur pazudis," uzskata Edgars Plētiens.

Lai topošais ziņojums nepaliktu tikai uz papīra, bet darbotos realitātē, turklāt katrā skolā. Edgars Plētiens atzīst, ka skolas vadības komandai jābūt pārliecībai, ka šie jautājumi ir svarīgi. To nevar iemācīties, bet ar to, ir daudz jādomā. 

"Svarīgi, ka skolas vadībai ir dziļa izpratne par to, ka dažāda veida pāridarījumiem skolā ir būtiska nozīme skolēnu sasniegumos. Tas ir pirmais solis," uzskata Edgars Plētiens.

"Nākamais jautājums ir, kā sistēmiski to skolā ieraudzīt. Pirmkārt, skolā jārunā par to, ka katrs pieaugušais, kurš skolā atrodas, sākot no dežuranta līdz skolas vadībai, pievērš uzmanību dažādām komunikācijas lietām," norāda Edgars Plētiens

Tāpat svarīgs ir sistēmisks redzējums, ko darīt skolotājam, ja viņš sastopas ar ņirgāšanos un mobingu.

Raunas skolā ir izstrādāta septiņu soļu sistēma, kā skolotājs var nepalikt vienaldzīgs un nepalikt viens, kad iesaistās. 

Edgars Plētiens norāda, ka ir vajadzīgs laiks, lai šie pasākumi iedzīvotos, pozitīvas pārmaiņas nevar gaidīt gada, divu laikā. 

Marika Andžāne piekrīt, ja nebūs vēlme skolā risināt problēmas, var izstrādāt kādas vadlīnijas grib.