Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Divu, divarpus gadu vecumā zēni ne tikai mēģina pagrūstīties un pakaustīties, bet provocē arī apkārtējos, pārbaudot tuvinieku izturību un pacietību. Kā to pieņemt un kā savukārt puikām ļaut sociāli pieņemami atbrīvoties no agresijas, skaidrojam Ģimenes studijā. Interesējamies arī, vai bērniem jāļauj risināt savus strīdus arī fiziski.

Speciālists darbam ar bērniem un jauniešiem Norvēģijā Liene Dinvalde skaidro, kas ir kaušanās ar noteikumiem. Tā ir spēle, spēlēšanās veids un tie, kas spēlē piedalās, ir vienojušies par noteikumiem.

"Tā var būt grūstīšanās, lekšana virsū, cīnīšanās, kaušanās ar iedomātiem zobeniem. Tas, kas no malas izskatās, jā, tur kaujas," bilst Liene Dinvalde.

Un kā jau spēlē ir jārespektē robežas, tāpat jāņem vērā, ka spēlē neizgāž dusmas. Līdz ar to tā ir spontāna aktivitāte, kur bērni arī mācās paškontroli.

Vai puikām šādi ļauj spēlēties, Liene Dinvalde skaidro, ka tas ir atkarīgs no personāla, jo īpaši sievietes, kas arī Norvēģijā daudz strādā bērnudārzā, bieži to uzskata par kaušanos. Viņa neslēpj, ka sākotnēji arī pati to nav varējusi pieņemt.

Pirmsskolas izglītības iestādes “Crea Kids” skolotāja Līga Krūmiņa atzīst, ka puikas vēlas šādi spēlēties, daudz atkarīgs no personāla, vai puikām ļauj cīnīties. Viņa savā grupiņa puikām ļauj šādi spēlēties, bet seko līdzi. Puikām raksturīgas tādas spēles un darbības.

Ģimenes psihoterapeite Kristīne Maže atzīst, ka tas ir dabiski. Agresīvie impulsi zēniem ir izteiktāki, tie piemīt arī meitenēm.

"Ir jauki, ja mēs varam atrast iespējas bērniem mācīties, kā savu agresiju vadīt, tā lai tā nekļūst destruktīva," atzīst Kristīne Maže.

Viņa piekrīt, ka noteikumi ir svarīgi. Ja pieaugušais iejaucas, tad jau iepriekš pateicis savus noteikumus. Savā praksē Kristīne Maže izmanto metodi "theraplay", ka ir ārstēšana ar spēli, kur jau sākumā tiek izrunāti trīs noteikumi: bez sāpēm, paliekam kopā, priecājamies. 

Vēl kā svarīgu aspektu Kristīne Maže min pieskārienu.

"Vairums puišu nebūs tie, kuri līdīs klēpī un glaudīsies klāt, jo tad vēl joprojām, sevišķi Latvijā, mēdz sacīt, ko tu tāds memmītis. Puiši savā starpā šo pieskārienu drīzāk pauž  tā agresīvāk. Viņi nebūs kā meitenes viena otrai apķērušās savus noslēpumus stāsta. Ir jauki, ka viņi piedzīvo pieaugušo atbalstu pietiekami agri, ka drīkst būt noteikumi.

Un ir vērtīgi, ka pieaugušie spēj palīdzēt šos noteikumus izveidot, jo bieži arī pieaugušo vidē sagaidām, ka otrs noteikumus vienkārši zinās, nemaz to neizrunājot. Tad rodas pārpratumi, ka katrs gribam pēc saviem noteikumiem spēlēt. Paslēpes ir tik universālas, ka katra zina, bet kariņi mēdz būt ar dažādiem noteikumiem," vērtē Kristīne Maže. 

Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs uzsver, ka jānošķir divi vārdi kaušanās un cīkstēšanās. Viņš arī uzskata, ka tieši cīkstēšanās puikām ir nepieciešama.

Vecāki arī meklē dažādas iespējas, kā bērniem izlādēt savas negatīvās emocijas. Karatē treneris Andrejs Ozerovs norāda, ka viņš jau sākumā bērniem stāsta, ka viņš nemācīs kauties, bet māca disciplīnu, cienīt citam citu un treneri. Protams, māca aizsardzības elementus, sitienus. Un jebkurš labs treneris saviem audzēkņiem mācīs, ka to drīkst pielietot tikai īpašos gadījumos, kad jāaizstāv sevi vai tuvinieki.