Ārpus atklātības paliek medicīnisko ierīču ražotāji, daļa ārstu un interešu konflikti

Atklātība par farmācijas industrijas atbalstu ārstiem ir nepietiekama. Tā atzīst gan Latvijas, gan arī citu valstu pētnieki, kas analizē šos datus. Aizvadīto gadu farmācijas industrijas pārstāvji ar lepnumu pasludināja par atklātības gadu – ar jauno informācijas atklātības standartu klajā nāca Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācija jeb EFPIA. Tomēr pētnieki uzskata, ka vajadzētu tiekties uz vēl lielāku atklātību, kaut vai analizējamu datu formātu. Īstenības izteiksmē uzklausām idejas autorus – EFPIA un skaidrojam, kas neapmierina vietējos un ārvalstu pētniekus un ko varētu mainīt.

Pirms pievērsties aizvadītajam kā izsludinātajam atklātības gadam, jāteic, ka atklātības vēsture atsevišķās valstīs sniedzas nedaudz senāk.

"Drakonisks jauns likums centīsies padarīt stingrāku Francijas relaksēto pieeju attiecībā uz interešu konfliktiem zinātniekiem, kas dod padomus valdībai par zālēm." Tā pirms pieciem gadiem vēstīja zinātnes žurnāls „Nature”. Stāsts bija par Franciju, kas tobrīd bija pārcietusi zāļu „Mediator” skandālu. Šīs zāles lietoja ne tikai diabēta pacienti, bet arī cilvēki, kas vēlējās notievēt. Tām bija bīstamas blakusparādības - no sirds vārstuļu slimībām mira vismaz pustūkstotis pacientu, daudzi nonāca smagā stāvoklī. Medijos izskanēja aizdomas, ka konsultantu attiecības ar farmācijas nozari varētu būt veicinājušas gauso reakciju uz ilgstošajām aizdomām par potenciāli nāvējošajām blakusparādībām.

Francijā šis bija pagrieziena punkts – 2011.gadā pieņēma likumu, un farmācijas firmām ir jāpublisko ārstiem sniegtais atbalsts. Turklāt ārstiem jādeklarē interešu konflikti.

Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropa, lielās izmaiņas datu atklātībā bija pagājušajā gadā. Kāpēc mediķi par farmācijas firmu naudu lidoja uz konferencēm ārzemēs, vairāki Latvijā pazīstami ārsti izteicās Latvijas Radio raidījumu sērijā Farmācijas neredzamā vara.