Katrai no Latvijas lielajām augstskolām pieder pa atpūtas vietai, ko universitātes mazliet mānīgi dokumentos nodēvējušas par studiju prakšu bāzēm. Tāpat augstskolu īpašumu portfeļos atrodami “spoku nami”, veikali, naktsklubi, pilis, meži un neizmantotas lauksaimniecības zemes. Vēl latu laikos pirms desmit gadiem tika lēsts, ka valsts augstskolu īpašumu kopējā vērtība ir vismaz viens miljards latu. Precīza un aktuāla informācija gan nav zināma, jo augstskolas savus īpašumus vēl tikai skaita. Turklāt negribīgi un gausi.

Vai līdz ar dramatisko studentu skaita kritumu universitātes var atļauties desmito tiesu budžeta tērēt īpašumu uzturēšanai?

Priežu mežā pāris kilometru no Engures un ap kilometru no jūras līča atrodas pārdesmit koka un mūra namiņu, kuru īpašniece ir Jelgavā bāzētā Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Kā lasāms augstskolas interneta lappusē, atpūtas namiņi ir pieejami gan pašu darbiniekiem, gan svešajiem. Cenas – no dažiem desmitiem eiro nedēļā par vienkāršāko namiņu līdz diviem simtiem eiro nedēļā par Līvānu tipa māju. Ēkas atpūtas kompleksā ir samērā nolaistas, jaunākā būve varētu būt nesen stigā izbūvētā elektrolīnija līdz atpūtas bāzei.

Pašlaik Lauksaimniecības universitāte gatavo derīgo un mazāk vajadzīgo īpašumu sarakstu, atzīst augstskolas kanclers Ziedonis Helvigs un nekustamo īpašumu speciāliste Zaiga Šube. Universitāte saskaitījusi, ka tai pieder 165 būves un 134 zemes gabali. Galvenie objekti ir Jelgavas pils, fakultāšu ēkas, sporta nams, desmit dienesta viesnīcu. Lai gan studentu skaits no astoņarpus tūkstošiem pirms desmit gadiem nu krities vairāk nekā divas reizes līdz nedaudz virs četriem tūkstošiem, Lauksaimniecības universitāte par daudzo īpašumu noderīgumu sākusi domāt tikai tagad, neslēpj kanclers Helvigs.