Latvijas Nacionālais arhīvs teju desmit gadu laikā digitalizējis 5 procentus arhīvu materiālu. Patlaban visvairāk digitalizēti skaņas dokumenti, kā arī papīra formāts. Taču šobrīd arhīva digitalizācijas un atjaunošanas sarakstā prioritāte ir kino materiāliem jeb oriģinālajām filmu lentēm, kuru stāvoklis pasliktinās. Digitalizācijai izmanto milzu skenerus, skaņas un kino pārrakstīšanas iekārtas, kā arī foto kameras, kas Latvijā ir ierobežotā daudzumā vai atsevišķiem arhīvu formātiem nav vispār. Valsts naudas kultūras mantojuma digitalizācijai nav, taču tā palēnām tiek veikta par Eiropas fondu līdzekļiem. Līdz ar materiālu pārveidošanu elektroniskā formātā, tiem būtu jākļūst arvien pieejamākiem, taču šis process pagaidām rit lēni.

Latvijas nacionālā arhīva Pārdaugavas ēkā nepārtraukti noritot papīra materiālu digitalizācija, kopumā šeit pie dažādu dokumentu skenēšanas darbojas 10 cilvēku. Salīdzinājumam Somijā šo darbu veicot 40 cilvēku. Dokumentus elektroniskā formātā Latvijā pārveido patlaban tikai dažādos projektos, nevis no arhīva pamatbudžeta. Piemēram, Izraēlas holokausta piemiņas organizācijas "Jadvašem" projektā šobrīd digitalizē iedzīvotāju migrācijas lietas, kurās ir informācija tieši par ļaudīm, kas 70. un 80. gados emigrējuši no Latvijas uz Izraēlu. Lietas satur aprakstus par cilvēkiem holokausta laikā, kā arī par dzīvi pēcāk padomju laikā.