LSM ziņās: No Rīgas rātes Mākslas kabineta līdz nacionālās mākslas templim - ieskats LNMM vēsturē un mūsdienās

Simt gadu pēc uzcelšanas pirmo lielo rekonstrukciju piedzīvojis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tā atjaunošana ilga divarpus gadus un izmaksāja gandrīz 30 miljonus eiro. Pēdējā laikā daudz runāts par vērienīgajiem būvdarbiem, bet ēnā palikusi pašas muzeja ēkas raibā vēsture. Izrādās, nākamajā gadā līdz ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāšanu pēc restaurācijas svinēsim tieši divsimto gadadienu, kopš Rīgas rāte lika pamatus tagadējai muzeja kolekcijai. Kā Rīgas pilsēta nonāca līdz savai muzeja ēkai, kas bija pirmā visā Baltijā? Un kā mainīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dzīve un saturs pēc rekonstrukcijas.

„Šodien, apsēžoties šajā vietā, jūtu, ka mēs, muzejnieki, esam atgriezušies mājās – tā ir ārkārtīgi laba sajūta,” muzeja pieņemšanas dienā atzina Māra Lāce. To sakot, allaž lietišķā muzeja direktores balss aizlūza – tik daudz emociju un spēka prasījuši šie gandrīz trīs gadi, kamēr muzejs bija remontā. Vēsturiskais Valdemāra ielas nams rekonstrukciju piedzīvoja pirmo reizi kopš tā uzcelšanas 1905.gadā. Bet stāstam par to, kā Rīga tika pie sava muzeja, ir vēl vairāk nekā simt gadu vēsture.

„Rīgas Pilsētas mākslas muzejs ir sācies 1816.gadā, tātad mēs atklāsim muzeju [pēc rekonstrukcijas] šī krājuma izveides sākuma divsimtajā gadadienā,” mākslas vēsturniece un ilggadēja Nacionālā mākslas muzeja speciāliste Edvarda Šmite atklāj nejaušu sakritību, kas iezīmē garo ceļu līdz muzeja tapšanai.

Vēl līdz 18.gadsimta beigām tēlotājmāksla Eiropā bija karaļnamu, aristokrātu un augstākās garīdzniecības privilēģija. Izstāžu prakses nebija. Tās iziešanu plašākā sabiedrībā veicināja Lielā franču revolūcija, un arī Rīgas rāte 1816.gadā lēma par sava Mākslas kabineta izveidi, kura pamatā ir pilsētai novēlētā ārsta Nikolaja fon Himzeļa kolekcija.

Atjaunoto Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēku pirmoreiz varēs aplūkot atvērto durvju dienās no 12. līdz 16. decembrim, bet pēc iekārtošanas tas durvis vērs nākamā gada 4. maijā. Ar īpašu pasākumu ekspozīcijā atgriezīsies arī slavenā Teodora Zaļkalna „Cūka”, bet jaunajā zālē pirmā izstāde būs veltīta māksliniekam Miervaldim Polim.