Mediķu tālākizglītība – naudas trūkuma uzspiesta simbioze ar farmāciju

Medicīna ir zinātne, kas nemitīgi attīstās. Ilgus gadus ir pastāvējušas un par efektīvām atzītas ārstēšanas metodes nomaina citas. Arvien paplašinās diagnostikas metožu klāsts, tirgū ienāk arvien jauni medikamenti. Tādēļ ārstiem, ārstu palīgiem, medicīnas māsām, vecmātēm, farmaceitiem un citiem veselības aprūpes nozarē strādājošiem jāmācās visu aktīvo darba mūžu. Varētu domāt, kāds tam sakars ar farmācijas nozares sarūpēto finansējumu, izrādās vistiešākais. Kādēļ tā?

Jau vairākus gadus kopš iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda beigām publisks finansējums ārstu un citu mediķu tālākizglītības pasākumiem vairs nav pieejams. Valsts neatvēl naudu pat mācībām, kas veselības aprūpes nozarē strādājošajiem nepieciešamas, lai reizi piecos gados resertificētos atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Raidījums Īstenības izteiksme, turpinot pētīt farmācijas kompāniju ziedojumus slimnīcām, ārstu nevalstiskajām organizācijām un individuāliem ārstiem, šodien vēsta, ka pēdējos gados veselības aprūpes nozarē strādājošo tālākizglītība kļuvusi atkarīga no farmācijas kompāniju un medicīnisko iekārtu ražotāju labvēlības. Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes vadītājs, profesors Gustavs Latkovskis gan norāda, ka arī iepriekš ārstu pēcdiploma izglītība lielā mērā balstījusies tieši uz industrijas sarūpēto finansējumu.

Šonedēļ raidījumā "Īstenības izteiksme" piecās sērijās skan apjomīgs pētījums „Farmācijas neredzamā vara”. Šodien – par to,  kas liek ārstiem savai izglītībai meklēt farmācijas nozares naudu.