Skaidras naudas izzušana nav tuvāko gadu jautājums

Leģendāro brāļu Laivinieku laikos viss bija vienkārši. Ķešā skanoša nauda patiešām nozīmēja ķešā skanošu naudu – monētu šķindoņu un banknošu čaboņu. Taču tagad teju katra Latvijas iedzīvotāja kabatā vai makā atrodas viena vai vairākas maksājumu kartes, daži izmanto pat pilnībā virtuālu valūtu - bitkoinus. Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas apkopoto informāciju, aizvadītajā gadā kopējais Latvijā izsniegto maksājumu karšu skaits pārsniedza 2,3 miljonus, tādējādi apsteidzot pat iedzīvotāju skaitu. Šajā raidījumā Īstenības izteiksme skaidrojam iemeslus, kādēļ mūsu ikdienā skaidras naudas norēķinus nomaina bezskaidras naudas norēķini un cik patiesas ir prognozes, ka paredzamā nākotnē skaidrā nauda no mūsu dzīves var pazust pavisam.

Kāda galvaspilsētas centrā sastapta rīdziniece atklāj, ka daudz biežāk norēķiniem izmanto bakas karti. Latvijas Bankas pētījums, kas veikts īsi pēc Latvijas iestāšanās eirozonā, gan liecina, ka šādi iedzīvotāji, kas par ikdienas pirkumiem lielākoties norēķinās, izmantojot maksājumu karti, ir mazākumā. No šī pētījuma izriet, ka aptuveni septiņi no desmit norēķiniem Latvijā notiek skaidrā naudā. Tomēr, ja vērtējam nevis pēc maksājumu skaita, bet pēc to vērtības, situācija jau pirms trim gadiem bija nedaudz cita – vairāk nekā 56% darījumu kopapjoma veidoja bezskaidras naudas norēķini. Svaigāki ir „SEB bankas” rīcībā esošie dati, kas liecina, ka aptuveni 40% Latvijā notikušo maksājumu ir apmaksāti ar bezskaidru naudu, bet 60% gadījumu par pirkumiem tiek maksāts skaidrā naudā. Tomēr „SEB bankas” valdes loceklis Arnis Škapars uzsver, ka skaidras un bezskaidras naudas norēķinu izmantošana ikdienā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp – no cilvēka vecuma.