LSM ziņās: Jāņa Īvāna stāsts – vai mēģinājumi glābt citus ceļu uz Sibīriju nobruģēja paša ģimenei?

Raidījums Īstenības izteiksme turpina meklēt stāstus par deportācijām nolemto glābējiem. Talsu vēstures mīļotāji zina stāstu par pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāju Jāni Īvānu. Viņš 1941. gadā esot atteicies parakstīt izsūtāmo sarakstus, teikdams: „Neviens latvietis tā nav nogrēkojies, lai viņu izsūtītu no dzimtenes”. Īvānu pašu ar ģimeni 14. jūnijā līdz ar vēl 440 Talsu apriņķa iedzīvotājiem izsūtīja. Vai tā ir tikai leģenda par komunistu - glābēju vai tomēr patiess stāsts?

Latvijas Radio devās uz Talsu novadpētniecības muzeju. Muzeja vēstures speciāliste Lidija Grīnvalde rāda izstādi, kas veltīta 1941. gadā uz Sibīriju izsūtītajiem Talsu novada iedzīvotājiem. Izsūtāmo sarakstā minēts arī Īvāna vārds, kura personību vairāk pētīt mudinājis arī vēsturnieks Ritvars Jansons.

"Cik es zinu, tad par Jāni Īvānu atsevišķi izstādē nav bijis. Tā mums ir doma uz priekšu, jo vēl daudz kas pētāms par viņu ir. Tāpēc par viņu arī nav šajā izstādē. Atklāšanā gan pieminēju viņu un viņa leģendu,"atzīst Grīnvalde.

Lidija Grīnvalde uzskata, ka Īvāns ir pieskaitāms pie tiem, kuri mēģināja glābt izsūtīšanai nolemtos. Viņam kā pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam bija jāparaksta transportējamo saraksti.

Jāņa Īvāna dzīves gaitas pētījusi Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Antra Grūbe. Pagājušā gada septembrī pelečalasītava.lv viņa publicēja rakstu "Jānis Īvāns – varonis, nodevējs vai upuris?" Tur lasām, ka Jānis Īvāns ir dzimis Madonas pusē, skolojies zemes mērīšanas tehniskajā skolā, Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur viņu mobilizēja Latviešu baltgvardu armijā. Ar Latvijas baltgvardu korpusu nosūtīts caur Mandžūriju uz Japānu, no kurienes ar angļu kuģi viņu nosūtīja atpakaļ uz Latviju.

Divdesmito gadu vidū Īvāns ar ģimeni ierodas Talsos, un 1927. gadā pašvaldības vēlēšanās viņu ievēl par domes priekšsēdētāju. Īvāns bija Talsu sociāldemokrātu līderis. Un pēc darba atstāšanas domē 1931. gadā, turpināja darboties sociāldemokrātu partijā, simpatizēja kreisajam sociāldemokrātijas novirzienam. Pēc K. Ulmaņa autoritārā apvērsuma viņu atlaida no darba, ieslodzīja Rīgas Centrālcietumā, bet vēlāk Liepājas koncentrācijas nometnē. Pēc nepilna gada atbrīvoja, tomēr līdz pat padomju varas ienākšanai viņš atradās policijas uzraudzībā. 1940. gada pavasarī, vēl pirms Latvijas okupēšanas, Īvāns iestājās Vissavienības Komunistiskās boļševiku partijas kandidātos. Un tad pienāca Baigais gads.

Jau vēlāk Jāņa Īvāna meita Rita vēstulē, kurā lūdz tēvu atbrīvot no izsūtījuma, raksta: „Līdz 1941. gada jūnijam mans tēvs bija aktīvs padomju varas nodibinātājs un veidotājs Talsu pilsētā un apriņķī. [..] 1940. gada jūnijā, līdz ar pirmajiem padomju tankiem, tēvs ieradās Talsos un ar visu savu prasmi un dedzību metās padomju iekārtas celšanas un veidošanas darbā.”

Par pirmo padomju varas gadu Talsos saglabājies maz dokumentu, tādēļ pilnībā par Īvāna lomu šajā laikā nav iespējams spriest, atzīst Īvāna biogerāfijas pētniece, vēstures skolotāja Antra Grūbe.