Latvijas politiķi pēdējā laikā nākuši klajā ar vairākiem apņēmīgiem paziņojumiem saistībā ar klimata izmaiņām. Tā, piemēram, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pirms dažām nedēļām paziņoja, ka Latvijai jākļūst par aktīvu klimata politikas veidotāju. Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam. Tas paredz samazināt kopējo enerģijas patēriņu valstī un ik gadu nodrošināt jaunus ietaupījumus. Tikmēr Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju lasāms, ka šobrīd krietni iepaliekam agrāk deklarēto enerģijas taupīšanas saistību izpildes grafika. Viens no būtiskiem iemesliem – ir pieaudzis enerģijas patēriņš mājokļu un transporta nozarēs. Šajā radījumā Īstenības izteiksme īpaši pievēršamies iemesliem, kādēļ ar enerģijas taupīšanu nevedas iedzīvotājiem vistuvākajā, proti, mājokļu nozarē.

Lielāka enerģētiskā neatkarība, samazināta negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi un, galu galā, ietaupījums katras mājsaimniecības budžetā – visus šos mērķus var sasniegt, samazinot energoresursu patēriņu mājsaimniecībās jeb palielinot energoefektivitāti. Šis ir kompleksi skatāms jautājums.