Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Vai Covid-19 pārslimojušiem un reizē vakcinētiem cilvēkiem būtu nepieciešama revakcinācija? Vai revakcinācija būs visiem? Uz jautājumiem, kas saistīti ar vakcināciju pret Covid-19, raidījumā Kā labāk dzīvot atbild Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
"Šis ir ļoti loģisks iznākums," tā šī brīža situāciju un saslimstības rādītājus ar Covid-19 Latvijā raksturo Dace Zavadska.
Runājot par vakcināciju un vakcīnu efektivitāti, Dace Zavadska norāda, ka pret smagu Covid-19 gaitu, arī vidēji smagu un hospitalizāciju saglabājas augsta efektivitāte gan abām ziņnešu vakcīnām - "Pfizer" un "Moderna", kā arī "AstraZeneca".
"Ja paskatāmies uz valstīm, kas pirmās sāka vakcinēt un ir pagājuši 10 - 11 mēneši, dati par hospitalizāciju smagu slimības gaitu joprojām ir stabili," atzīst Dace Zavadska. "Par "Janssen" vakcīnu, tur gan dati rāda reālās dzīves efektivitāti - tomēr nokļūst slimnīcās tie, kas ir vakcinēti ar vienu devu "Janssen". Ne daudz, bet pietiekami, lai cilvēkiem veselībai rekomendētu otro devu, arī lai veselības aprūpes sistēmu pasargātu no šo cilvēku nokļūšanas slimnīcā."
Dace Zavadska neslēpj, ka pieaugs arī to ar Covid-19 inficēto skaits, kas būs pilnībā vakcinējušies.
"Arī tad, ja būs 100 % vakcinēti visi cilvēki, būs tādi, kas ir inficēsies. Labā ziņa – lielākā daļa ļoti viegli pārslimo," bilst Dace Zavadska.
Eksperte atklāj, ka Imunizācijas padome seko situācijai un, visticamāk, tuvāko nedēļu laikā, līdz novembrim paplašinās to grupu, kam rekomendē trešo vakcīnas devu.
"Tie būs cilvēki vecumā 50+. Pēc reālās dzīves datiem, šie cilvēki saslimst biežāk un varbūt ar izteiktāku simptomātiku. To mēs Latvijā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, nevaram atļauties," atzīst Dace Zavadska.
Viņa arī skaidro, ka pēc "Moderna" vakcīnas divu devu saņemšanas antigēnu deva ir augstāka. Astoņus mēnešus pēc vakcinācijas cilvēkiem stabili saglabājas aizsardzība.
"Pirmie signāli, ka "Modernas" varbūt par daudz un no tā var retos gadījumos būt konsekvences, ir saistībā ar jauniešiem," skaidro Dace Zavadska.
"Šī it kā labā īpašība, ka rada [vakcīna] labu aizsardzību, tomēr, ja dodam pa biežu vai par daudz, kādam var būt par skādi. Iesaku nevis akli domāt, jo vairāk dabūšu, jo labāk būšu aizsargāts, bet sekot, jo viss notiek niansēs. Nianses ir svarīgas. Ne vienmēr varam vilkt paralēles ar citām vakcīnām par to, cik ilga ir aizsardzība."
Uz kādas kundzes gados jautājumu, kas vakcinēta ar "Janssen" un neiziet no mājas dažādu veselības problēmu dēļ, vai vajag otrreiz vakcinēties, Dace Zavadska atbild apstiprinoši un to iesaka arī citiem senioriem. Vispirms gan vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu.
"Katrā ziņā nevajag gaidīt labāku dienu, jo saskarsme ar vīrusu var būt arī tiem, kas neiziet no mājas. Vīrusu var atnest arī ikviens, kas nāk palīgā. Ne jau, ka šie cilvēki apzināti nāks un inficēs, bet mēs nekad nezinām. Katrs pats sev palīgs un sargs. Nu jau vīruss ir tik ļoti izplatījies, ka nezinām, no kuras vietas viņš iesēdīsies elpceļos," atzīst Dace Zavadska.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (9)
Piebildīšu, ka runātāja un visi pārējie slēpj, ka vakcīnas ir ĢMO (ĢENETISKI MODIFICĒTI ORGANISMI - pārveidoti tā, kā dabā tas nekad nenotiek). Tam pamatojums ir daudzos materiālos. Piemēram - citāts no ĢMO Aprites likuma: "13) ģenētiski modificēts mikroorganisms — mikroorganisms, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;"
Vakcīnu uzdevums ir pārveidot cilvēkā dabīgo šūnu pretdabiskā veidā.
Rodas aktuāls jautājums: "Kam par labu un kam par sliktu būs šāda pretdabiska pārveidošana?" Vai tāda iejaukšanās cilvēka organismā bez iepriekšējas attiecīgās pārbaudes un tajā konstatētas vajadzības, daudziem agrāk vai vēlāk var izrādīties bīstama? Tas vēl nav zinās, jo vakcīnu drošuma un efektivitātes zinātniskais apliecinājums paredzēts laikā no 2022.gada beigām līdz pat 2024. gadam (katrai vakcīnai savs).
Par to, ka esam ierauti pētniecības procesā bez iepriekšējas vienošanās, neviens mums nav savlaicīgi atklājis. Varētu būt, ka neapzināti tas notiek vakcinējoties. Rodas jautājums: "Kur otra, pretējā grupa - nevakcinēto?" Ja to nebūs, tad nebūs ar ko salīdzināt.... Interesanti...?
Vīrusi liek šūnām darīt daudzas lietas, ne tikai ražot pīķa proteīnu. Vīruss iekļūst šūnā, tā pa riktīgo izkomandē, ko tai tagad būs darīt. Daži vīrusi tiešām iekļūst pat šūnas kodolā un maina tās DNS, kā, piemēram, cilvēka papilomas vīruss, un liek vīrusa izmainītajām šūnām vairoties nekontrolēti, radot audzēju riskus. Šis neattiecas ne uz sars-cov-2, ne uz mRNS vakcīnām.
Atšķirībā no vīrusa, vakcīna nodod šūnai tikai vienu vienīgu mesidžu - ražot pīķa proteīnus - tādus pašus, kādus tai uzdotu ražot vīruss. Ir ģenētiski modificētas jeb izgrieztas laukā visas citas daļas, kas nodotu šūnai citas komandas un palīdzētu efektīvi vairoties vīrusam. Imūnsistēma šos pīķa proteīnus atpazīst kā ienaidniekus un izstrādā speciālus kareivjus, kas var tikt galā tieši ar šādi inficētām šūnām. Tas prasa laiku, taču atceramies, ka vakcīna ir ĢMO, no tās ir mākslīgi izgrieztas visas citas vīrusa daļas, kas palīdzētu inficētajām šūnām ātri savairoties. Tiek inficētas tikai dažas šūnas, kad imūnsistēma ir jau paguvusi izstrādāt aizsargmehānismu un šīs inficētās šūnas likvidē, noliktavā noglabājot ieročus un kareivjus pret šo konkrēto pīķa proteīnu, ko tā būs gatava momentā likt lietā, saskaroties ar īstu sars-Cov-2 vīrusu, netērējot laiku jaunas armijas formēšanai.
un ir jāatzīst par vakcīnam to ražotāji informaciju atjauno pārāk nolaidīgi jo no absolūtas un vienīgā vīrusa apturētāja sasniedzot 60-70-80-90% pūļa imunitātes tā ir kļuvusi par vienu no epidemioloģiskā pasākumu kopuma, jo faktiski ir japasargā 20-25% sabiedrības kuriem ir indikacijas un paaugstināts risks.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X