Nākammēnes, 5.februārī, spēkā stāsies Eiropas Savienības aizliegums teju visam Krievijas naftas produktu importam. Tas ir kārtējais rīks, ar kuru Rietumi soda Krieviju par tās izraisīto karu Ukrainā. Un tas nozīmē, ka sankcijas skars dīzeļdegvielas piegādes. Eiropas Savienībai jāmeklē jauni dīzeļdegvielas avoti. Kā raksta aģentūra „Bloomberg”, daļa ekspertu bažījas par īstermiņa cenu pieauguma iespējamību.

Pirms Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievija bija Eiropas lielākais ārējais degvielas piegādātājs. Kontinents ir turpinājis iepirkt degvielu no Krievijas lielos apjomos līdz pat brīdim, kad izlēma no tās atteikties. Eiropas Savienības aizliegums teju visam Krievijas naftas produktu importam pa jūru, kas stāsies spēkā 5.februārī, nozīmē to, ka jārod jauni dīzeļdegvielas avoti un pastāv risks, ka īstermiņā pieaugs cenas, raksta aģentūra „Bloomberg”. Dīzeļdegvielas cena par vienu tonnu janvārī svārstījās ap 919 ASV dolāriem, bet oktobra sākumā tā vēl bija teju 1300 dolāru par tonnu.

„Krievijas barelu zudumi ir milzīgi, un to nomaiņa būs milzīgs loģistikas izaicinājums,” aģentūrai „Bloomberg” stāsta konsultāciju firmas „Oilytics” dibinātājs Kešavs Lohija, piebilstot, ka mainīsies dīzeļdegvielas maršruti. Pagaidām naftas tirgos ir maz tūlītēju panikas pazīmju, un nākamo nedēļu galvenais jautājums ir, cik veiksmīgi izdosies pārveidot dīzeļdegvielas plūsmu maršrutus pasaulē.

Eiropas Savienībai dienā būs jāaizstāj aptuveni 600 000 barelu dīzeļdegvielas importa. Sūtījumu apjoms uz Eiropas Savienību no Amerikas Savienotajām Valstīm un Indijas jau ir pieaudzis, jo tās ražo vairāk nekā patērē, ļaujot eksportēt savus pārpalikumus. Paredzams, ka arī Ķīna sūtīs vairāk degvielas uz saviem tuvākajiem tirgiem, netieši virzot kravu no citiem piegādātājiem uz Eiropu. Jaunu piegāžu meklējumos Eiropa, visticamāk, pievērsīsies arī Tuvajiem Austrumiem, kur jaunas milzīgas naftas pārstrādes rūpnīcas paplašina savu darbību.

Kā Vašingtonas domnīcas „Atlantijas padome” rīkotā diskusijā par enerģētiku sacīja Eiropas Savienības enerģētikas komisāre Kadri Simsone, vairākas valstis jau apliecinājušas, ka tās palielinās piegādes Eiropas Savienībai.

Jau tagad ir skaidrs, ka arī šīs sankcijas nebūs pilnībā efektīvas. Proti, Indija, kas ir liels degvielas avots Eiropai, kopš kara sākuma ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Krievijas jēlnaftas pircējiem, ko tā pērk ar atlaidi. Tiek paredzēts, ka Indija Krievijas jēlnaftu iepirks un pārstrādās dīzeļdegvielā, tālāk to pārdodot Eiropai. Šāda tirdzniecība nepārkāptu Eiropas Savienības noteikumus, taču tā norāda uz sankcijām raksturīgo neefektivitāti.

Tikmēr Krievijai Eiropas Savienības noteiktās sankcijas naftas produktu importam nozīmē to, ka Maskavai būs jāatrod jauni pircēji šīm piegādēm, jāuzglabā degviela kuģos vai jāsamazina ražošana savās pārstrādes rūpnīcās. Aģentūra „Bloomberg” raksta, ka starp Maskavas jaunajiem vai lielākiem pircējiem būs tirgotāji Āfrikā, Latīņamerikā un, iespējams, arī Āzijā. Taču konsultāciju kompānija „Energy Aspects” lēsusi, ka Krievija varēs atrast pircējus tikai aptuveni trešdaļai tās dīzeļdegvielas eksporta un ka pārējais būs jāpatur mājās.