Latvijas dienasgrāmata šoreiz skan no Parīzes, to raksta latviešu gleznotāja Barbara Gaile. Pavasaris Parīzē! Kāds tas ir gleznotājas Barbaras Gailes tverts? Māksliniece Parīzē dzīvo jau 22 gadus, te ir arī viņas ģimene, vīrs Jānis un divi bērni, kopš septembra arī taksis Karūzo. Vispirms ielūkojamies Barbaras darbnīcā, lai uzzinātu, cik darbīgs šis laiks māksliniecei, jo viņa ir aizņemta vairākos projektos, viens no tiem ir izstāde „Pārnēsājamās ainavas”, kas no 28. aprīļa būs aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tajā būs redzams arī Barbaras zīda darbs.

Ar mākslinieci Barbaru Gaili raidījuma autore Laima Slava šogad tikusies vairākas reizes - vispirms  Rīgā Eiropas mākslinieku grupas „Akroma” zīmējumu izstādē februārī, kurā bija arī pašas Barbaras darbi, nākamā tikšanās Parīzē, Orsē muzejā, izstādes „Simbolisms Baltijas valstīs” atklāšanā.

„Taču pirms kāda laika lūdzu Barbaru pierakstīt viņas Parīzes ikdienas gaitas. Un kad tiekamies, gleznotāja secina, ka no Parīzes mākslinieku bohēmas gan viņas dienasgrāmatā nekā neesot,” atklāj Laima Slava.

Vispirms māksliniece iepazīstina ar darbnīcu, kas atrodas Montrē (Montreuil) rajonā, tās īpašnieku un apkārtni. Uz turieni ik rītu māksliniece kopā ar suni Karūzo brauc kā uz darbu. Latvijas Radio viesošanās reizē tur vēl valda ziemīga noskaņa, bet siltākā laikā visi bieži satiekas pagalmā kopīgās pusdienās un reizēm arī rīko galda tenisa turnīrus.

Barbara Gaile izrāda arī savu darbnīcu, kurā pie sienas un uz grīdas atstutētas gleznas, tajās vislielāko lomu spēlē krāsa, faktūra, tās ir abstraktas. Māksliniece stāsta, ka nācies paralēli strādāt pie vairākām idejām un vairākiem projektiem. Bija jau minētā zīmējumu izstāde, tad Solvitas Kreses pieaicināja projektā „Pārnēsājamās ainavas”.

„Bija vienu brīdi divi dažādi projekti gleznošanai, zīmējums projekts un vēl zīda darbs. Bija paralēli četri projekti, likās, cik tas ir sarežģīti,” atzīst Barbara Gaile.

„Atcerējos, ka viena māksliniece bija rakstījusi, ka katrai idejai vajadzīga sava telpa, sava vieta. Sapratu, ka tā ir laba pieeja, gleznošana notiek šeit [darbnīcā] un zīmējumi notika mājās pie lielā galda. Tikko ir atsevišķa vieta, dienas laikā var pārslēgties no vienas idejas uz otru. Kādu laiku tā var intensīvi strādāt. Bet tas ir tik intensīvi, ka iznāk visu to laiku piepildi. Ir vajadzīgs atslēgties,” atzīst māksliniece.

Bet domas jau turpina rosīties.

„Bieži vien, nākot uz darbnīcu, ir prieks. Citreiz ir pelēks, lietus līst un suns negrib iet, bet tā sajūta, ka tūlīt tiks pie audekliem, vieš prieku,” stāsta Barbara Gaile.

Pirms diviem gadiem Barbara Gaile sarīkoja personālizstādi Rotko mākslas centrā Daugavpilī, par šo notikumu māksliniece glabā gaišas atmiņas, gan saistībā ar centra darbiniekiem, gan to, kā skatītāji uztvēra viņas darbus. Izstādes nosaukums „Debesis” un darbnīcā  var redzēt, ka viņa joprojām turpina gan šo tēmu, gan ienāk arī citas.