LSM ziņās: Purmsātnieces septītajā paaudzē stāsti par Purmsātu muižu

 

„Tie, kas te dzīvo trešajā paaudzē, ir ienācēji ne īsti purmsātnieki,” mēdza teikt Purmsātu muižas gides Ievas vecvecmāmiņa. Kādi vēl ir un bija šīs puses iedzīvotāji, cik labi bijuši šīs muižas pēdējie baroni Ungerni-Šternbergi, kāpēc te ir oši ar jumtu un smaidošu seju, to izzinām raidījumā Latvijas pērles.

Priekules  novada Virgas pagastā Purmsātos nav  saglabājušies seni sienu gleznojumi,  pagātnes greznība vai unikāli mākslas un vēstures priekšmeti, bet te pērles ir tūrisma organizatores, skolotājas un  senlietu krātuves vadītājas Ievas Šteinbergas stāsti par to, kāpēc te redzami oša koki ar jumtu un smaidošu ģīmi, kas reiz biji telpā, kur tagad mājo skolas saimnieks, un kāds ir īsts purmsātnieks. Ēkā, kurā atrodas skola bērniem ar īpašām vajadzībām, agrāk apsaimniekoja dažādas vācbaltu baronu dzimtas, par tām stāsta Ieva Šteinberga.