Pasaules savvaļas sugu dienā Monopols ciemojas Līgatnes dabas takās, kur pavasari gaida ikviens to iemītnieks. Sārtiem vaigiem dodamies piecus kilometrus garā pārgājienā kopā ar mūsu viešņu - Līgatnes dabas taku vadītāju Intu Langi.

Līgatnes dabas takas ir dibinātas 1975. gadā. Iesākumā tur mita pāris aļņi un mežacūkas, šobrīd te mīt 19 sugu vairāk nekā 50 dzīvnieki. Vieni no Līgatnes dabas taku iemītniekiem ir arī pūces, kuras mēdzām dēvēt par "gudrajiem putniem". Intai Langei gan ir cits viedoklis.

"Par to, vai pūces ir gudras, zinātniekiem būtu ko pastrīdēties, jo mums, kā darbiniekiem, arī ir daži novērojumi. Tautā, protams, iegājies, ka pūces ir gudras un lapsas ir viltīgas. Latviešu folklorā vilki savukārt ir dumji, kaut kāda īpatnības viņiem tiek piedēvētas. Bet man, skatoties uz pūcēm, nezinu, vai viņas ir gudrs tādā izpratnē," atzīst Inta Lange. "Man šķiet, ka tas ir tāds mīts, jo cilvēkam parasti ļoti patīk piedēvēt kaut kādas mītiskas īpašības tiem dzīviem radījumiem, kurus viņi īsti neredz. Piemēram, tāds zvirbulis, balodis cilvēku acu priekšā, ar to viss ir skaidrs, bet to pūci taču neredz, un viņai, protams, tas skatiens, pilnīgi citas acu dziļums nekā tādam dienas putnam. Tās acis taču ir kā cilvēkam - sejas priekšā, nu kuram putnam tad vēl tā vispār ir? Tad,

man liekas, kaut kā cilvēcisko to, ka viņa daudz nerunā, citi putni tur visu laiku čivina, bet liekas, ka tas, kurš sēž klusiņām, tur gudri kaut ko domā. Vispār man šķiet, ka viņas ir putni kā putni. Viņām ir sava dienu kārtība, sava izpratne par lietām, savas privātās dzīves norises, bet kaut kādu īpašo gudrību es laikam viņām nepiedēvētu."

Lai arī augusi Rīgā, Intu var dēvēt par dabas cilvēku - ar dzīvnieku lietām viņa bijusi saistīta jau kopš skolas vecuma. Apmēram 12 gadu vecumā Inta iestājusies Jauno naturālistu pulciņā. 

Pēc izglītības Inta ir gan ergoterapeits, gan diplomēta zooloģe.

Vairāk nekā 15 gadus aizvadījus,i strādājot Rīgas Zooloģiskajā dārzā, bijusi dzīvnieku kopēja, barošanas speciāliste, nagaino dzīvnieku nodaļas vadītāja. Bet nu jau gandrīz deviņus gadus Intas aizgādnībā ir Līgatnes dabas takas.

Ārpus darba Inta jau ilgstoši dzied korī, viņai ļoti patīk doties pārgājienos un laivu braucienos. Kā arī Inta darbojas Tautas lietišķās mākslas studijā "Tīne", viņa ir pinēja un nodarbojas ar grozu un vāceļu pīšanu no klūgām, saknēm un meldriem, bet kora sakarā visbiežāk nākas pīt ziedu vainagus uzstāšanās reizēm. Pēc koncertiem, arī ārzemēs, viņa vainagus pārved mājās.

"Katru gadu Jāņos man ir vesela kaudze vainagu, ko ņemu līdzi uz to vietu, kur braucu svinēt, kur ir ugunskurs. Tad svinīgi visus šos vainadziņu saliek, jo es no tiem, kas nekad nemet savus vainagus tur pa gaisu vai kaut kur. Man smuki salikti visi, tāda kolekcija. Tad reizi gadā, Jāņos, viņi aiziet gaišajā ugunij," atklāj Inta Lange.