Jaunajā grāmatā par Alfrēdu Jaunušanu viņš pats sev jautā: “Vai tas, ko daru, un tas, kā dēļ visu mūžu dzīvoju, kādam ir vajadzīgs?” Iespējams šāds jautājums laiku pa laikam neticīgi izskan ikvienā no mums. Bet mūsu saruna Monopolā par ticību citiem – žurnāliste, redaktore, rakstniece Inta Kārkliņa.

Nesen klajā nākusi Intas Kārkliņas grāmata "Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušans". Tas ir aktiera Alfrēda Jaunušana dzīvesstāsts, kas atklāj viņa radošā mūža gājumu no bērnības sapņa īstenošanas līdz spožai atzinībai teātrī, ne uz brīdi neaizmirstot par cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē.

Lielu daļu grāmatas veido paša Alfrēda Jaunušana monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus, kā arī min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav darīti zināmi.