Frensisa Skota Ficdžeralda romāns „Lielais Getsbijs”, kura pirmizdevums laists klajā 1925. gada 10. aprīlī, radījis spilgtāko Amerikas portretējumu „Mutuļojošajos divdesmitajos” – laikā pēc Pirmā pasaules kara un pirms „Lielās depresijas”.

"Viņš pasmaidīja saprotoši… vēl vairāk nekā saprotoši. Tas bija viens no tiem neatkārtojamajiem smaidiem, kas nomierina satrauktos prātus. Cilvēkam pa visu garo mūžu tiek dāvāti četri pieci tādi smaidi, ne vairāk. Tas uz brīdi izaicināja - vismaz likās izaicinām - visu pasaules izplatījumu un tad pievērsās tev nepārprotamā labvēlībā pret tevi. Šis smaids tevi saprata tieši tik daudz, cik pats vēlējies, lai tevi saprot, ticēja tev, kā tu būtu vēlējies ticēt pats sev, pārliecināja, ka radies tieši tāds iespaids, kādu cerēji radīt. Un tad šis smaids apdzisa - un es raudzījos elegantā jaunā trakulī, kam varēja dot pāris gadu virs trīsdesmit." Tādu romāna "Lielais Getsbijs" lasītāji pirmo reizi iepazīst tā titulvaroni - miljonāru Džeju Getsbiju. Pirms iepazīt pašu, vēstītājs - vērtspapīru tirgotājs Niks Karavejs - jau paspējis novērtēt sava kaimiņa māju ar divpadsmit guļamistabām, kur ik dienas notiek viesības, viņa divas motorlaivas, kuras vizina pa līci ciemiņus, un dzelteno rolsroisu.

Angļu vārds "great" latviski tulkojams ne tikai kā 'lielais', bet arī kā 'lieliskais'. Un Getsbijs patiešām ir lielisks - īsts "self made man", vīrs, kurš visu sasniedzis paša spēkiem. Pie tam viņš ir apburošs cilvēks, laipns un dāsns, taktisks un sirsnīgs, īsta sabiedrības dvēsele. Savos trīsdesmit divos gados Getsbijam ir pārpārēm visa, ko varētu mērot ar panākumu mērauklu: pasaules kara kauju laukos nopelnīti apbalvojumi un majora pakāpe, Oksfordas izglītība un, protams, iespaidīgs kapitāls. Tomēr spožā fasāde slēpj no svešu acīm rūpīgi noglabātu pagātni, kura nav gluži tāda, kāda piederētos Amerikas Rietumkrasta augstākajā sabiedrībā. Džeja Getsbija īstais vārds ir Džeimss Gecs, viņš ir nabadzīga Amerikas vidienes fermera dēls, kura bagātības pamatā ir nelegāla alkohola tirdzniecība Sausā likuma apstākļos. Mērķtiecība, ar kādu viņš izrāvies no savas sociālās vides, sakņota nepiepildītā jaunības sapnī: mīlestībā pret augstākās sabiedrības atvasi Deiziju Feju, kuru viņam savulaik nebija cerību apprecēt, un kuras cienīgs viņš centies kļūt. Tagad viņš viņu atkal sastapis - jau kā Bjūkenena kundzi, precējušos ar savu aprindu džentlmeni, augstprātīgu un patmīlīgu tipu, kurš pret sievu sen atsalis un viņu krāpj. Attiecību samezglojums, par kura liecinieku kļūst Niks Karavejs, galu galā noved pie nelaimīgu negadījumu virknes un Džeja Getsbija bojāejas.

Frensisa Skota Ficdžeralda trešā romāna "Lielais Getsbijs" pirmizdevums pirmo reizi nonāca Amerikas grāmatnīcās 1925. gada 10. aprīlī. Kritikas atsauksmes bija visumā pozitīvas, taču grāmatas noiets ne tuvu nesasniedza Ficdžeralda pirmā romāna "Šaipus Paradīzes" panākumus. Tikai pāris desmitgades vēlāk - jau pēc autora nāves - sākās "Lielā Getsbija" uzvaras gājiens lasītāju aprindās, kam sekoja arī ekranizācijas, dramatizējumi, mūzikla un operas versijas. Romāns atklāja ko ļoti būtisku par "Mutuļojošajiem divdesmitajiem" - laiku, kad Amerika izbaudīja 1. Pasaules karā gūto panākumu augļus, tā pa īstam sāka apzināties savas iespējas un lomu pasaulē, un tajā pašā laikā traucās pretī "Lielās depresijas" katastrofai. "Lielais Getsbijs" atklāj sava laika Amerikas garu tāpat, kā to pirms viņa atklājuši Melvila "Mobijs Diks" vai Tvena "Heklberija Fina piedzīvojumi", bet vēlākajās desmitgadēs - Steinbeka "Dusmu augļi", Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā", Nabokova "Lolita" un citi.