1865.gada 10.oktobrī amerikānis Džons Veslijs Hajats patentē biljarda bumbu. Viņš ir pirmais no izgudrotājiem, kurš spēj aizstāt plaši izmantoto ziloņkaulu biljarda bumbu ražošanā. Hajats ne tikai saņem biljarda aprīkojuma ražotāju naudas prēmiju, bet vēlāk atver arī savu biljarda bumbu ražotni.

Biljards kā kiju sporta veida paveids Eiropā aizsākās vismaz ap 12. vai 13.gadsimtu. Sākumā zināms kā lietussargu spēle, jo sita pa bumbām ar lietussargu galiem, biljards kļuva diezgan populārs aristokrātu vidū. Zināms, ka to iecienījis bija Francijas karalis Luijs XI, kurš valdīja Francijā 15.gadsimtā. Savukārt Lielbritānijā šī spēle pilnīgi noteikti bija kļuvusi populāra 17.gadsimtā, jo it kā Skotijas karaliene Mērija bija lūgusi savu biljarda galdu ienest viņas cietuma cellē. Tad, kad bende atnācis pēc Mērijas, viņa esot ievīstīta tieši biljarda galda galdautā.

Līdz pat 19.gadsimtam biljards bija kļuvis par ļoti populāru spēli. Tas bija izplatījies ne tikai Eiropas valstīs, bet arī to domīnijās un kolonijās. Biljardam bija ļoti daudz dažādu paveidu, kas dažādoja arī spēlē izmantojamo bumbiņu skaitu un lielumu. Tomēr sākotnēji tās ražoja no ziloņkaula un standarta biljarda spēlē bija vismaz vairāk nekā 10 bumbiņu. No viena ziloņa ilkņiem sanāca tikai astoņas, tāpēc lielākie biljarda bumbu ražotāji sāka satraukties par izejvielas pieejamību. Ziloņus izmedīja šausmīgā ātrumā, kas nozīmēja, ka jau pārredzamā nākotnē biljarda aprīkojuma ražotāji paliks bez iespējas veikt piegādes. Vēsturiski biljarda bumbas ražoja no koka, vietām arī māla, tomēr spēles līmenis un prasības pēc kvalitātes jau bija tik tālu attīstījušās, ka tik neizturīgus materiālus izmantot vairs nevarēja. Situācijā, kad uz biljarda galda izšķīst no māla veidota biljarda bumba, spēlētāji visticamāk būtu ļoti neapmierināti.

Tā kā ziloņkauls ir izturīgs materiāls, tad arī tā aizvietotājam tika prasītas ne mazāk izturīgas īpašības. Tāpēc bijušais biljarda spēlētājs Maikls Felans, kurš sadarbojās ar uzņēmumu „Collender”, izsludināja 10 tūkstošu dolāru lielu atlīdzību izgudrotājiem, kuri atradīs labu ziloņkaula aizvietotāja materiālu. Mūsdienu naudas izteiksmē, izgudrotājiem piesolīja 180 tūkstošus dolāru, savukārt uzņēmums „Collender”, kas vēlāk pārtapa par „Brunswick” ir labi zināms cieto materiālu ražotājs. Piemēram, „Brunswick” ražo arī boulinga bumbas.

Amerikāņu izgudrotājs Džons Veslijs Hajats kļuva par pirmo, kurš spēja piedāvāt lielisku aizvietotāju esošajiem biljarda bumbu ražotāju izmantotajiem materiāliem. Viņš darbojās ar ķīmijas eksperimentiem, meklējot dažādus cietu vielu aizvietotājus. Eksperimentējot ar pirmo īsto plastmasu, Hajats nonāca pie tāda nitrocelulozes savienojuma, kuru tiešām spēja sacietināt līdz lieliskam materiālam. 1865.gada 10.oktobrī viņš izņēma patentu šai vielai un kļuva par uzvarētāju izgudrotāju konkursā. Nav gan zināms vai Hajats saņēma apsolīto naudas balvu, bet amerikāņu biljarda bumbu ražotāji izmantoja viņa izstrādāto tehnoloģiju bumbiņu ražošanā.

Vēlāk Hajats pats nodibināja savu uzņēmumu, kurš nodarbojās ar dažādu produktu ražošanu, kuros izmantoja paša atklāto celuloīdu. No tā ražoja ne tikai biljarda bumbas, bet arī mākslīgos zobus un klavieru taustiņus. Lai arī ziloņkaulu centās aizvietot jau 19.gadsimtā, pēdējie ražotāji no tā atteicās tikai 20.gadsimta otrajā pusē. Sabiedrības spiediens ievērojami ir audzis, lai pieprasītu vispār neizmantot ziloņkaulu nekāda veida ražošanā, cerot, ka šādā veidā pazudīs malumedniekiem interese lielos, nu jau apdraudētos dzīvniekus, medīt.