1955. gada 11. jūnijā notika viena no lielākajām traģēdijām autosporta vēsturē. Lemānas 24 stundu sacīkstēs sadūrās “Mercedes" braucēja Pjēra Levega un Lensa Maklina no “Austin Healy" mašīnas. Pēc sadursmes Levega mašīna ielidoja skatītājos, rezultātā bojā gāja Pjērs Levegs un vēl 86 skatītāji.

Pirmās Lemānas 24 stundu sacīkstes notika 1923. gadā, kad Francijas rietumu autoklubs vēlējās radīt sacīkstes, kas pārbaudītu ne tikai ražotāju spējas radīt ātras mašīnas, bet padarītu par svarīgāko elementu tieši izturību. Un izturība pirmajās sacensībās bija tikpat kā nevainojama – 33 ekipāžas (pārsvarā no Francijas) stājās uz starta, bet tikai trim neizdevās sasniegt finišu. Uzvarētāju vidējais ātrums bija 92 km/h.

Par vienu no neatņemamām tradīcijām ne tikai Lemānā, bet jebkurā auto un moto sporta disciplīnā ir laistīšanās ar šampānieti uz  goda pjedestāla. Un izrādās pirmsākumi šim rituālam meklējami tieši Francijā. 1950. gadā Formula 1 čempionāta pirmajā sezonā Francijas Grand Prix notika Šampaņas provincē Reimsas trasē. Uzvarētājam pasniedza pudeli ar vietējam rajonam raksturīgo dzērienu, tomēr braucēji pudeli pataupīja neatkorķētu vismaz līdz lielajām svinībām vakarā.

Tad arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs uzvarētājiem sāka pasniegt šampānieša pudeli. 1966. gada savas klases uzvarētāja pudeles korķis vienkārši izsprāga, jo pudele bija sakarsusi saulē un šampānieša šaltis nonāca uz tuvākajiem skatītājiem. Pēc gada amerikānis Dens Gērnijs jau to atkārtoja apzināti. Bet, kad divus gadus vēlāk, uzvarot Francijas Grand Prix, Džekijs Stjuarts pārņēma šo stafeti, jauna tradīcija bija dzimusi.

Par vienu no spilgtākajiem un traģiskāajiem notikumiem Lemānas vēsturē kļuva 1955. gada 11. jūnijs. Melnā diena autosportā vēsturē, kas prasīja vairāk nekā 80 upuru.

Aptuveni 250 000 skatītāju bija ieradušies, lai vērotu kārtējo 24 stundu sacīksti. Pirmo boksu apmeklējumu laikā, aptuveni divas stundas pēc sacīkstes starta, Lensa Maklina “Austrin Healey” automobilis neveiksmīgi zaudēja vadību, censdamies apbraukt Maika Hotorna “Jaguar”, kas tobrīd devās boksos. Maklins saslīdēja, bet aizmugurē braucošais “Mercedes-Benz” pilots Pjērs Levegs, braukdams ar ātrumu aptuveni 240 km/h, nespēja izvairīties no sadursmes. Aizķerdams gan priekšā izbraukušo automobili, gan aizsargbarjeru. “Mercedes” kā raķete uzšāvās gaisā un, eksplodējot, ielidoja līdzjutēju pūlī. Pilots un aptuveni 80 skatītāji gāja bojā, bet vairāk nekā 100 tika ievainoti.

Neskatoties uz to, ka traģēdija bija acīmredzama, oficiāls paziņojums netika sniegts, līdz ar to sacīkstes turpinājās. Stīrlinga Mosa un Huana Manuela Fanhio vadītie “Mercedes”, godinot bojāgājušos, izstājās. Vajadzēja paiet vairākām stundām, līdz arī pārējās trases daļās uzzināja par notikušo.

Pirmās aizdomas par nelaimi radās, kad pēkšņi no trases pazuda visi “Mercedes”. Bojāgājušo vidū lielākā daļa bija francūži. Britu konsulātam ziņoja, ka miruši arī divi 24 gadus veci Lielbritānijas pilsoņi – vienam no viņiem tieši todien bija dzimšanas diena.

Pasaule kaut ko tādu vēl nebija piedzīvojusi. Traģiskākais notikums autosportā līdz tam bija noticis Veibergas trasē Vācijā, kur no trases nobraukušais automobilis nogalināja 13 un ievainoja 27 cilvēkus. Daudz pārmetumu pēc sacīkstes tika veltīts tam, ka tā netika apturēta, taču organizatoriem bija attaisnojums – sāktos haoss, cilvēki pa trasi dotos prom, kas traucētu medicīnas darbinieku piekļuvi cietušajiem.

Atklājās, ka trase nemaz neatbilst drošības noteikumiem, kas tolaik jau tā bija gaužām niecīgi. Tā bija piemērota automobiļiem, kas startēja vairākus gadus pirms traģēdijas, taču tagad tie attīstījās ļoti straujā tempā un tikpat krasi pieauga arī ātrumi. Levegs jau iepriekš sūdzējās, ka ir vajadzīga operatīva signālu sistēma. Uzvaru tā gada sacīkstēs piešķīra “Jaguar” braucējiem Maikam Hotornam un Aivoram Bjūbam, bet lieki piebilsts, ka uz traģisko notikumu fona tai bija milzu zaudējuma piegarša...

Eiropas autosports nokļuva uz iznīcības robežas. Pasaule bija šokā. Par drošību tagad runāja valstu vadītāji. Drīz atcela daudzas no paredzētajām sezonas sacīkstēm, tostarp, Vācijas un Šveices Grand Prix, bet pilotu zaudējusī “Mercedes-Benz” komanda pārstāja piedalīties autosporta sacensībās līdz pat astoņdesmito gadu beigām.