1881. gada 12. februārī Sanktpēterburgā piedzima viena no slavenākajiem krievu balerīnām Anna Pavlova. Viņa bija viena no pirmajām, kura iznesa Krievijas baleta vārdu pasaulē, turklāt viņas dejas vieglums deva pasaulei vēl kādu baudu – Pavlovas vārdā nosauca garšīgu desertu.

 

Anna Pavlova piedzima Sanktpēterburgā 1881. gada 12. februārī. Viņas tēvs bija armijas virsnieks, kurš salīdzinoši ātri nomira. Tāpēc Anna Pavlova uzauga Krievijas galvaspilsētā Pēterburgā mātas aizgādībā. Kad viņai bija astoņi gadi, māte aizveda meitu uz baleta izrādi. Kopš tā brīža mazā meitene zināja, viņa būs balerīna.

Sapni par baletu Anna Pavlova sāka piepildīt pēc diviem gadiem. Kad viņai bija 10 gadu, māte aizveda viņu beidzot uz baleta nodarbībām. Klasē bija divas Annas Pavlovas, tāpēc jaunākā un vēlāk slavenākā no abām ieguva vārdu Otrā Anna Pavlova. Šī palama viņai pielipa arī vēlāk, kad pēc Imperatora teatrālās skolas beigšanas balerīna nonāca teātra trupā. Viņa gan bija ievērojami labāka par Pirmo Annu Pavlovu, jo padarīja deju elastīgāku, maigāku un vieglāku. Tieši vieglums vēlāk izrādīsies izšķirošs arī slavenā deserta kulinārijā.

Slava balerīnai sāka sekot salīdzinoši ātri, jo Annas Pavlovas deja tiešām bija satriecoša. Viņa piedalījās ārkārtīgi daudzās izrādēs, taču tieši Kamila Sen-Sansa „Gulbis”, kurā Pavlova lieliski izdejoja miniatūru-monologu „Mirstošais gulbis”, kļuva par viņas dejas etalonu. Vēlāk, kad Pavlova jau devās trimdā, viņas māksla radīja pavisam jaunu priekšstatu par krievu baletu. Un tieši „Mirstošais gulbis” tika slavēts kā krievu baleta vizītkarte.

Jau no 1907. gada Anna Pavlova piedalījās ļoti daudzās viesizrādēs. Viņa devās kopā ar trupu pa Eiropu un arī ceļoja uz ASV. Trimdā slavenā balerīna devās Pirmā pasaules kara laikā un tā arī tēvzemē neatgriezās. Viņa pārcēlās uz Lielbritāniju, bet tāpat kā iepriekš biežāk bija ārzemēs, nekā savās nosacītajās mājās. Dzīves laikā Anna Pavlova izteica vēlmi kādreiz atgriezties Krievijā, bet viņai tas neizdevās. Uzreiz pēc pārcelšanās uz Lielbritāniju, Pavlova sāka arī aktīvas viesizrādes. Vispirms Eiropā, vēlāk ASV, lai pēc tam jau dotos uz vēl tālākām zemēm. Tā viņa viesojās Eiropas kolonijās Āfrikā, aizbrauca uz Indiju un plaši izceļoja Tālos Austrumus. 20. gadu vidū Pavlova dejoja arī uz labākajām skatuvēm Malaizijā, Ķīnā un Japānā, lai pēc tam ceļotu uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Dienvidamerikas valstīm. Tieši savas viesošanās laikā Austrālijā un Jaunzēlandē, Pavlova ielika pamatus vēl vienai sava vārda nostiprināšanai pasaulē, šīs viesošanās laikā divas valstis sastrīdējās, kurā pirmajā izdomāja gaisīgo desertu.

Pastāv divas versijas, kā radās slavenā bezē torte ar svaigajiem augļiem. Viena no versijām liecina, ka torti izdomāja 1926. gadā Velingtonas viesnīcas šefpavārs. Viņa mērķis bija pārsteigt viesnīcā esošo balerīnu ar jaunu un īpaši vieglu, gaisīgu desertu. It kā tieši šajā viesnīcā nolēma desertu nosaukt par Pavlovu jeb Pavlovas torti. Tikmēr Austrālijā šādu ideju pilnībā noraidītu, jo kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārliecināti, ka kūku izgudroja 1935. gadā šefpavārs Berts Sašē. Viņš esot pamēģinājis izveidot torti un kad sācis to degustēt, sajūsmā iesaucies – ak, cik viegla, gluži kā Pavlova. Kurai no versijām ir lielākas tiesības sevi saukt par patieso, grūti spriest, tomēr daži saka, senākās aprakstītās Pavlovas receptes tiešām atrodamas Jaunzēlandē izdotajās kulinārijas grāmatās. Pavlova gan ir tik slavens deserts, ka tam ir vismaz 300 dažādi pagatavošanas veidi.

Mūsdienās varbūt torte ir kļuvusi slavenāka par pašu balerīnu, tomēr tieši Anna Pavlova ielika pamatus, lai Krievijas baleta tradīcijas tiktu augsti vērtētas arī citur pasaulē. Kad viņa atradās uz nāves gultas pēc smaga plaušu karsoņa, Pavlova lūdza ietērpt viņu sava leģendārā gulbja tērpā. Prīma vēlējās, lai viņu apbedī Krievijā, tomēr Pavlovas pīšļi atrodas Lielbritānijā. Tikmēr Londonas “Palace Theatre”, kur Pavlova uzstājās, ir tikai divi krēsli, uz kuriem nekad nesēdēs skatītāji, kas iegādājušies biļetes, – viens domāts velsiešu komponista, dziedātāja un aktiera Aivaro Novello, bet otrs Pavlovas spokiem. Tā dižā balerīna dzīvo cilvēku piemiņā arī daudzus gadu desmitus pēc savas nāves.