1903. gada 13. februārī apdrošināšanas firmas klerka ģimenē Ljēžā pasaulē nāca pasaulslavenais beļģu kriminālromānu autors Žoržs Simenons.

Dienas laikā viņš spējis uzrakstīt no 60 līdz 80 lappušu, un tieši tas pasaulslaveno beļģu kriminālromānu autoru Žoržu Simenonu ļauj droši uzskatīt par vienu no 20.gadsimta produktīvākajiem rakstniekiem.

Tiesa, kritika pret viņu bijusi gana skarba un nereti norādījusi uz trūcīgo vārdu krājumu viņa darbos. Tomēr lasītājiem tas nav bijis šķērslis, un viņi turpināja pieprasīt Simenona darbu turpinājumus, ļaujot viņam kļūt par vienu no pasaulē visvairāk lasītajiem franču valodā rakstošajiem autoriem. Viņš tikai pavisam nedaudz atpaliek no Žila Verna, Šarla Perro un komiksu varoņa Asteriksa radītāja Renē Gosīnī. Turklāt Simenona romānus jau pagājušā gadsimta 30. gados sāka tulkot daudzās valodās un viņa romānus pielāgoja kino valodai.

Viņa spalvai pieder vairāki simti darbu. To vidū lielāko popularitāti izpelnījušies tie, kuru galvenais varonis ir komisārs Megrē.

Viņa pirmais detektīvromāns ir „Pēteris Latvietis”. Un šī romāna pamatā Žoržs Simenons izmantoja vēsturisku personu vārdā Pēteris Krāsotājs, kurš kļuva slavens 1910. gadā, jo bija saistīts ar vairākām laupīšanām un policistu slepkavībām Londonā.

Tā kā Pēteris pazudis bez pēdām, viņam bija lemts kļūt par noslēpumainu personību. Un, lai arī romāns neguva milzu popularitāti lasītāju vidū, tas tomēr ir uzskatāms par slavenā komisāra Megrē ēras sākumu.

Žoržs Simenons piedzima Beļģijā, Ljēžā, franču valodā runājošā apdrošināšanas firmas klerka ģimenē un skolojās jezuītu ģimnāzijā. Ljēžā Simenons nodzīvojis līdz 19 gadu vecumam, un jau agrā jaunībā rakstnieks strādājis avīzē kā korespondents. Viņa uzdevums bijis aprakstīt noziegumus, un šis fakts nenoliedzami ietekmējis viņa izvēles, uzsākot romānu rakstīšanu – iespēja būt tik tuvu noziegumiem, nenoliedzami radījusi interesi par detektīvromāniem.

Par komisāru Megrē Žoržs Simenons laika posmā līdz 1972. gadam sarakstīja 75 romānus un 28 stāstus. Tas ir iespaidīgs darbs, ņemot vērā, ka grāmatas par Megrē nebija vienīgie Simenona darbi, lai gan vismaz pirmie romāni nav gari un vairāk atgādina garstāstus.

Sākotnēji sacerētajos romānos Megrē ir pavisam jauns un nav vēl pieķēries savām pīpēm, un nemaz tik ļoti nav sarunājies ar savu sievu. Megrē kundze sākotnēji tika piesaukta labi reizi, divas. Pirmajos romānos komisāram Megrē nav arī automašīnas un piemēram, “Providansas strūdziniekā” Megrē, dzenoties pakaļ aizdomās turētajam, lietainā dienā ar divriteni nobrauc ap septiņdesmit kilometru. Tikmēr inspektora Megrē radītājs Simenons pats esot bijis izcils savu auto izvēlē.

Ja sākumā Megrē bijis jauns un nevienam nezināms inspektors, divdesmit gadus vēlāk sarakstītajos darbos Megrē jau ir slavens komisārs, kuru apskauž viens otrs kolēģis.